Otrajā kārtā par uzvaru spēkosies tagadējais Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un opozīcijas izvirzītais kandidāts Kemals Kiličdaroglu.
Pirmajā kārtā Erdogans saņēmis 49,51% balsu, savukārt par Kiličdaroglu nobalsoja 44,88% vēlētāju.
Trešais kandidāts Sinans Ogans ieguva 5,2% balsu un neiekļuva nākamajā kārtā.
Pirms pieciem gadiem Erdogans uzvarēja prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā ar 52,6% balsu. Taču šoreiz opozīcija viņam sagādājusi nopietnāko konkurenci 20 gadu ilgās valdīšanas laikā.
Nākamās divas nedēļas gaidāma sīva priekšvēlēšanu cīņa, jo otrajā kārtā par prezidentu kļūs tas, kurš iegūs vairāk balsu.
Daudzi eksperti jau prognozēja, ka pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesavāks 50% balsu. Erdoganam par spīti lielajai kritikai pret valdību, kas īpaši izskan pēdējā laikā pēc Turcijā notikušajām zemestrīcēm, ir stabils un uzticīgs atbalstītāju pulks, kas nevēlas mainīt viedokli pat tad, ja ir liela krīze.
To apliecina arī fakts, ka par Erdoganu ir balsojuši cilvēki, kuri dzīvo zemestrīču izpostītajos reģionos un kur izskanēja lielākā kritika, ka valdība nav laikus cilvēkus glābusi.
Savukārt opozīcijas kandidāts Kiličdaroglu piedāvā Turcijas progresīvajai vēlētāju daļai cerīgu programmu. Tā acīmredzot ir pievilcīga daudziem vēlētājiem, tomēr Turcijā šī sabiedrības daļa ir mazākumā.
Turcijā pirmdien ir gandrīz vai brīvdiena, jo skolas ir slēgtas. Tās sakārto pēc vēlēšanu dienas, jo tieši skolās bija ierīkoti balsošanas iecirkņi.
Turcijas iedzīvotāji vēlēšanu iznākumu vērtē dažādi, bet vairumam nepatīk tas, ka prezidenta vēlēšanās pēc pirmās kārtas nav skaidrības. Tas nozīmē, ka vismaz vēl divas nedēļas līdz nākamajai kārtai būs jādzīvo spriedzē.
To, ka šīs vēlēšanas Turcijas sabiedrībai bija ļoti svarīgas, apliecina arī milzīgā vēlētāju aktivitāte – pie balsošanas urnām bija devušies 89% balsstiesīgo pilsoņu.
"Gaidu otru kārtu, jo es vēlos demokrātiju. Mēs sagaidām, ka politiķiem domāšana būs tuvāk Ataturkam, bet tā nav. Tas ir svarīgi ne tik daudz man, cik maniem bērniem. Vēlamies viņiem labu izglītību, labu dzīvi," spriež Ankaras iedzīvotāja Zubeide.
"Nē, protams, mēs neesam priecīgi par iznākumu. Godīgi sakot – tas ir sarūgtinājums, jo mēs gaidījām, ka vēlēšanas beigsies jau pirmajā kārtā, bet tagad būs otrā. Tad mums būs jābūt stiprākiem. Turcijas sabiedrība ir jauna, un mēs gribam mainīt šo valdību, un mēs to izdarīsim," spriež Ankaras iedzīvotāja Ilmaka.
"Es gaidu vairāk demokrātijas. Vakar tas nebija iespējams. Gaidu vēlēšanu otro kārtu. Un ceru, ka otrajā kārtā būs pārmaiņas," stāsta Ismails.
Nākamās divas nedēļas būs ļoti aktīvas, jo abi kandidātu centīsies pārliecināt vēl neizlēmušos un kādu pārvilināt savā pusē. Turklāt noskaidrosies, kam par labu savus vēlētājus noskaņos trešais kandidāts Ogans, kurš saņēma 5 procentus balsu.
Šajā ziņā lielākas priekšrocības ir Erdoganam, jo viņa rīcībā ir vairāk resursu – pēdējos gados pārņemtie un varai pakļautie mediji, arī finanšu resursi. Tāpēc eksperti saka, ka atbalsts Erdoganam vairāk būs redzams medijos, bet Kiličdaroglu – ielās.
Turcijas vēlēšanu iznākumam ar aizturētu elpu seko līdzi gan reģiona valstis, gan Rietumi, gan arī Maskavā un Kijivā, jo Turcija ir būtiska spēlētāja uz starptautiskās politikas skatuves. Vēlēšanu iznākums ir svarīgs arī NATO aliansei, jo Zviedrija cer, ka pēc vēlēšanām Turcija pavērs zviedriem durvis uz iestāšanos NATO.
KONTEKSTS:
14. maijā Turcijā notika gan prezidenta, gan parlamenta vēlēšanas. Uz prezidenta amatu pretendē arī tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojušās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu: 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam no kandidātiem neizdevās iegūt vismaz 50% balsu, tādēļ 28. maijā notiks otrā kārta, kurā par uzvaru cīnīsies Erdogans un Kiličdaroglu.
