Panorāma

Uzvaru svin arī pēc somu tradīcijām – ar peldi

Panorāma

Līdzjutēji mājās sagaida Latvijas hokeja varoņus

Erdogans saglabā Turcijas prezidenta amatu

Turcijas prezidents Erdogans nevarēs atslābt arī pēc uzvaras vēlēšanās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Turcijas vēlētāji ir lēmuši, ka arī turpmākos piecus gadus prezidenta amatā būs līdzšinējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans. Taču viņu negaida vieglas dienas, jo Erdoganam nāksies risināt problēmas valstī, kur gandrīz puse vēlētāju gribēja pielikt punktu viņa valdīšanas laikam.

Turcijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien Erdogans uzvarēja ar 52% balsu, bet par viņa sāncensi, opozīcijas izvirzīto kandidātu Kemalu Kiličdaroglu nobalsoja gandrīz 48% vēlētāju.

Jāķeras pie lielu problēmu risināšanas

Turcijas galvaspilsētā Ankarā šodien jūtama visai saspringta gaisotne. Ielās ir vairāk policistu, arī LTV filmēšanas grupai vairākas reizes lika parādīt dokumentus, cilvēkus ir grūti pierunāt paust viedokli.

Daudzi raizējas, vai nākamajos Erdogana valdīšanas gados Turcija nekļūs vēl vairāk noslēgta un stingrāk kontrolēta, vairāk uz tuvāko reģionu un islāma pasauli orientēta.

Erdogana problēma būs ne tikai tas. Turcijai jārisina milzu ekonomikas grūtības, ļoti augsta inflācija. Iedzīvotāju algas un pensijas netiek līdzi dzīves dārdzības pieaugumam.

Turcijas nacionālā valūta lira balansē uz naža asmens. Pašlaik tās kurss tiek mākslīgi noturēts, bet kuru katru brīdi draud sabrukt.

Valdībai arīdzan jādomā, kā atjaunot februāra zemestrīcē izpostītās vai pilnībā sagrautās 11 pilsētas, kurās cilvēki cer un vēlas atgriezties.

Sabiedrības noskaņojums Turcijā ir dažāds. Daļa vēlētāju priecājas par Erdogana uzvaru, daļa ir pieņēmuši rezultātu, bet opozīcija sola nepadoties, sakot, ka gatavosies nākamajām vēlēšanām pēc pieciem gadiem.

Erdogans aicina uz vienotību

Arī šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija augsta, kas nozīmē, ka cilvēkiem patiešām rūp, kas vadīs viņu valsti. Liela daļa vēlētāju prezidenta krēslā gribēja redzēt otru kandidātu Kemalu Kiličdaroglu.

"Man vairs nav nekādu cerību. Es gribu doties prom uz ārzemēm tik drīz, cik vien iespējams. Es studēju inženierzinātnes, un citur man būs labāk," spriež Ankaras iedzīvotājs Kerems.

Savukārt par Erdogana uzvaru ir gandarīts galvaspilsētas iedzīvotājs Elvabross: "Visu, ko Erdogans apsolīja, pirms divdesmit gadiem stājoties amatā, viņš arī dara."

Svētdien pēc rezultātu paziņošanas Erdogana atbalstītāji līksmoja gan Stambulas, gan Ankaras ielās.

"Šodien neviens nav zaudējis. Visi 85 miljoni turku ir uzvarējuši. Tagad ir laiks nolikt malā visas debates un konfliktus un vienoties par mūsu nacionālajiem mērķiem," uzvaras runā pavēstīja Erdogans.

Opozīcija sola turpināt cīņu par demokrātiju

Erdogana aicinājums uz vienotību izskan laikā, kad Turcija ir tik sašķelta kā nekad. Gandrīz puse vēlētāju prezidenta krēslā bija gribējuši redzēt Kiličdaroglu, kurš vismaz vārdos un priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja Turcijā nest demokrātijas gaismu.

Kiličdaroglu nosaucis aizvadītās vēlēšanas par negodīgākajām jaunāko laiku vēsturē, taču opozīcija turpinās savu cīņu un gatavosies nākamajām parlamenta un arī prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc pieciem gadiem.

Pasaules valstu vadītāji steidzās apsveikt vēlēšanu uzvarētāju. Sveicēju vidū bija arī Latvijas prezidents Egils Levits, kurš līdzīgi kā daudzi rietumvalstu līderi izteicis cerību uz sadarbību ar Turciju Eiropas drošībā.

Pasaule rēķinās ar Turcijas viedokli

Pēc ārvalstu līderu attieksmes redzams, ka Turcija ir ļoti svarīga valsts un ar to rēķinās. Krievijas vadonis Vladimirs Putins pasteidzās apsveikt Erdoganu, nemaz negaidot galīgo rezultātu paziņošanu. Kremļa saimnieks slavēja Erdoganu par "neatkarīgo ārpolitiku".

ASV un citas rietumvalstis aicina Turcijas prezidentu saglabāt ciešas saiknes un rūpēties par mieru Eiropā. To apsveikumā Erdoganam minēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, jo Turcija iepriekš palīdzējusi Ukrainai ar ieročiem.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apsveikumā piebildis, ka gaida kopīgu gatavošanos samitam Viļņā, kur tieši no Turcijas būs atkarīgs, vai arī Zviedrija pievienosies NATO.

Rietumi cer, ka novājinātā ekonomika liks Turcijai atteikties no iebildumiem pret Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti