Par iespējamām sadursmēm ar spēcīgajiem "Ātrā atbalsta spēkiem" (Rapid Support Forces (RSF)) brīdinājums bija jau 13. aprīlī, ziņoja "Reuters", saspīlējums starp armiju un kaujiniekiem apdraud gaidāmo vienošanos par civilās valdības atjaunošanu.
Šonedēļ pieauga spriedze starp armiju, ko vada Sudānas militārās huntas līderis ģenerālis Abdelfatahs al Burhāns, un "Ātrā atbalsta spēkiem", kurus komandē Muhammeds Hamdāns Daglo. Nesaskaņas ir saistītas ar piedāvājumu integrēt paramilitāros spēkus armijas sastāvā, kas ir viens no punktiem plānā par civilās valdības atjaunošanu valstī.
Sudānas RSF kaujinieki paziņoja, ka pēc sestdien notikušajām kaujām ar regulāro armiju viņi tagad kontrolē vairākus svarīgus objektus, tostarp prezidenta pili Hartūmas centrā, kā arī lidostas Hartūmā un Merovē valsts ziemeļos, bet armija to noliedz, ziņo AFP.
Vairākās vietās Hartūmā sestdien bija dzirdamas intensīvu apšaužu un sprādzienu skaņas. Sudānas armija un "Ātrā atbalsta spēki" vaino viens otru sadursmju uzsākšanā.
Kaujinieki paziņoja, ka šie soļi tika sperti, reaģējot uz regulārās armijas uzbrukumiem kaujinieku bāzēm Hartūmas dienvidos.
Sudānas "Ātrā atbalsta spēkus" vada ģenerālis Mohameds Hamdans Dagalo, kurš ir Sudānā valdošās padomes vadītāja vietnieks, analītiķi lēš, ka viņa kaujinieku skaits sasniedz 100 000, viņiem ir bāzes visā valstī.
Sudānas armija sestdien paziņoja, ka RSF paramilitāristi uzbrukuši tās bāzēm Hartūmā un citviet, īsi pēc tam, kad paramilitāristi paziņoja, ka viņu nometnēm uzbrukusi regulārā armija.
""Ātrā atbalsta spēku" kaujinieki uzbruka vairākām armijas nometnēm Hartūmā un citviet Sudānā," aģentūrai AFP pavēstīja armijas preses pārstāvis brigādes ģenerālis Nabils Abdallahs.
RSF kaujinieki savukārt paziņoja, ka regulārā armija ir iebrukusi viņu nometnēs Hartūmas dienvidos un aplenkusi tur esošos paramilitāros spēkus.
""Ātrā atbalsta spēki" sestdien tika pārsteigti, kad liels armijas spēks ienāca nometnēs Soba pilsētā un aplenca tur esošās paramilitāro spēku nometnes," teikts RSF paziņojumā.
Tajā teikts, ka armijas spēki "uzsāka plašu uzbrukumu ar visu veidu smagajiem un vieglajiem ieročiem".
Vairākas aviokompānijas ir paziņojušas, ka pārtrauc lidojumus uz Sudānu.
Sudānas civilie līderi aicinājuši abas puses pārtraukt kaujas, lai neizraisītu valstī kārtējo pilsoņu karu.
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels aicināja pārtraukt vardarbību, brīdinot, ka tā var pasliktināt situāciju valstī.
Savukārt ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka viņš ir norūpējies par vardarbības uzliesmojumu Sudānā un aicināja karojošās puses nekavējoties pārtraukt uguni un sarunu ceļā atrisināt nesaskaņas.
Kā sācies konflikts?
Pēc tam, kad militārie ģenerāļi 2019. gada aprīlī tautas sacelšanās laikā gāza ilggadējo autokrātu Omaru al Baširu, Sudāna sāka pakāpenisku pāreju uz demokrātiju. Baširs, islāmists, no kura Rietumi ilgstoši izvairījās, bija vadījis valsti gandrīz trīs desmitgades.
Saskaņā ar 2019. gada augustā noslēgto vienošanos militārpersonas piekrita dalīt varu ar civiliedzīvotājiem pirms vēlēšanām. Šo vienošanos pēkšņi apturēja 2021. gada apvērsums, kas izraisīja jaunu kampaņu, kuras laikā visā Sudānā notika masveida demonstrācijas par demokrātiju.
Kopš neatkarības iegūšanas 1956. gadā Sudānā dominējošais spēks ir bijusi armija, kas ir organizējusi apvērsumus, cīnījusies iekšējos karos un uzkrājusi ekonomiskos īpašumus.
Laikā, kad spēkā bija 2019.–2021. gada vienošanās par varas dalīšanu, starp militārajām un civilajām partijām valdīja dziļa neuzticēšanās, norāda "Reuters".
Civilā puse guva leģitimitāti no stipras protesta kustības un daļas starptautiskās sabiedrības atbalsta. Militārajai pusei bija iekšējs atbalsts no nemiernieku frakcijām un no Bašira valdības veterāniem, kuri pēc apvērsuma atgriezās civildienestā.
Pēc apvērsuma armija atgriezās pie varas, taču tā saskārās ar iknedēļas demonstrācijām, atkārtotu izolāciju un arvien lielākām ekonomiskajām grūtībām.
Ģenerālis Mohameds Hamdans Dagalo, paramilitāro "Ātrā atbalsta spēku" vadītājs un Sudānas valdošās padomes vadītāja vietnieks kopš 2019. gada, ir iestājies par jaunu pārejas plānu, izraisot saspīlējumu ar valdošās padomes vadītāju un armijas priekšnieku Abdelu Fatahu al Burhanu.
Galvenais spriedzes cēlonis kopš sacelšanās ir civiliedzīvotāju prasība iegūt militāro pārraudzību un panākt spēcīgās RSF integrāciju regulārajā armijā.
Civiliedzīvotāji ir arī pieprasījuši nodot ienesīgās militārās īpašumtiesības lauksaimniecībā, tirdzniecībā un citās nozarēs, kas ir būtisks varas avots armijai, kura bieži ir uzticējusi militārās darbības reģionālajām vienībām.
Vēl viens strīdus jautājums ir tiesvedības īstenošana saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, ko bruņotie spēki un to sabiedrotie pastrādāja Darfūras konfliktā kopš 2003. gada. Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) cenšas tiesāt Baširu un citus aizdomās turētos sudāniešus.
Tiesiskums tiek meklēts arī saistībā ar demokrātijas atbalstītāju protestētāju nogalināšanu 2019. gada 3. jūnijā, kurā ir iesaistīti militārie spēki. Aktīvistus un civiliedzīvotāju grupas ir sadusmojusi oficiālās izmeklēšanas kavēšanās. Turklāt viņi vēlas taisnīgumu par vismaz 125 cilvēkiem, kurus drošības spēki nogalinājuši protestos kopš apvērsuma.
