Otrās nocietinājumu līnijas izveide Harkivas apgabalā pie Krievijas robežas tika sākta šomēnes. Šis ir jau trešais būvniecības posms, kura gaitā top simtiem nocietinājumu ar kilometriem garām tranšejām.
"Mūsu valstī šāda būvniecība tiek veikta pirmo reizi, jo tie ir jauni nesen izstrādāti Aizsardzības ministrijas projekti. Un šeit mums ir ģeotekstils, caurules un viss iespējamais, lai tas kalpotu ilgāk par vienu gadu. Patlaban atmīnējam pusi no vietām, kur tiks būvēti šādi nocietinājumi. Darbus nevaram sākt, kamēr no sapieriem nesaņemsim atmīnēšanas sertifikātus," sacīja Harkivas militārās reģionālās administrācijas vadītājs Oļehs Sinehubovs.
Lai novērstu augsnes nobrukumus, pie ierakumu malām tiek piestiprināti īpaši tīkli, bet bunkuri un ieroču novietnes atrodas pazemē pat piecu metru dziļumā.
Nocietinājumus reģionā būvē apmēram 30 civilie uzņēmumi, un strādniekiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Darbs patiešām ir grūts un bīstams, piemēram, apšaudē Kupjanskas sektorā tika nogalināti divi cilvēki un vēl seši ievainoti.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
