Jau tā sarežģīto situāciju valstī, kur tūkstošiem cilvēku zaudējuši mājas un kara dēļ pārvietoti, vēl smagāku padarīja nesenās zemestrīces. Karadarbības dēļ sapostītās mājas bruka kā kāršu namiņi, gāja bojā tūkstošiem cilvēku. Bet starptautiskā palīdzība Sīrijai uz Turcijas fona ir niecīga.
Bombardēšana, pārvietošana un bēgļu gaitas. Izolācija no pasaules, sausums, ekonomikas sabrukums. Trešdien aprit 12 gadi, kopš Sīrijā sākās karš. Izliets daudz asiņu un valsts sapostīta. Taču nesenās zemestrīces, kas nodarīja postu Turcijā, smagi skāra arī Sīriju.
Gandrīz 6000 cilvēku gāja bojā, un vairāk nekā desmit tūkstoši ievainoti. Postošās zemestrīces ievērojami pasliktināja jau tā kritisko humāno situāciju kara plosītajā valstī. Aptuveni 12 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju nav nodrošināti ar pārtiku. Vēl 2,9 miljoniem draud bads.
Sīrija, atšķirībā no Turcijas, pēc zemestrīcēm humāno palīdzību teju nesaņēma. To īpaši apgrūtināja valstī karojošie spēki.
Zemestrīces skartajā teritorijā par kontroli vienlaikus sacenšas vairāki spēki. Kurdu vadītie un džihādistu spēki, Sīrijas valdība, sīriešu dumpinieki, kā arī Turcijas militārspēki un turku atbalstītie sīriešu dumpinieki.
Lai arī pēdējos mēnešos samazināta, militāra klātbūtne valstī ir arī Krievijai, kura patlaban izvērš karu Ukrainā un iepriekš plaši iesaistījusies karadarbībā Sīrijā. Sīrijas ziemeļrietumi ir sasniedzami īpaši grūti – tikai viens neliels robežas šķērsošanas punkts uz Turcijas robežas.
"Ir skaidrs, ka bruņotie grupējumi nepalīdzēja, traucējot palīdzības sniegšanu pāri robežām. Sīrijas valdībai Damaskā bija nepieciešama nedēļa, pirms tā pat atļāva divreiz papildus šķērsot robežu. Apvienoto Nāciju Organizācija un starptautiskā sabiedrība šajā periodā šķita paralizēta," atzīst ANO Sīrijas izmeklēšanas komisijas komisārs Hanijs Megalijs.
Par spīti smagajai situācijai, arī pēc nesenās dabas katastrofas karadarbība Sīrijā nav mitējusies un prasa arvien vairāk civiliedzīvotāju dzīvību. Sīrijā karojošās puses vairākus mēnešus pirms zemestrīcēm pieļāvušas plašus cilvēktiesību pārkāpumus. Tā konstatēja ANO Sīrijas izmeklēšanas komisija.
"Esam patiesi satriekti, ka gandrīz 12 gadus kopš kara sākuma Sīrijas valdības spēki izmantojuši kasešu munīciju blīvi apdzīvotās pārvietošanas nometnēs, opozīcijas teritorijā Idlibā, nogalinot un ievainojot vismaz 67 civiliedzīvotājus," vēsta ANO Sīrijas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Paulo Pinjeiro.
Damaskā nesen viesojas ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. Viņš tikās ar Sīrijas prezidentu. Bašars al Asads tikšanās laikā paudis vēlmi pēc plašākas sadarbības starp Sīriju un starptautiskajām organizācijām, kas sniedz humāno palīdzību valstij.
Tāpat Sīrija paudusi vēlmi atgriezties Arābu līgas sastāvā. Arābu valstis ir nevienprātīgas par Sīrijas iespējamo atkārtotu uzņemšanu līgā. Ēģipte ir viena no valstīm, kas lobē Damaskas atgriešanos.
Sīrija tika izslēgta no līgas un tikpat kā izolēta no pārējās arābu pasaules 2011. gadā, sodot par Asada valdības īstenotajām represijām pret demokrātijas atbalstītājiem.
Daudzas arābu valstis toreiz atsauca savus sūtņus no Damaskas. Saūda Arābija šogad uzņems Arābu līgas samitu. Jautāts, vai Sīrija būtu laipni gaidīta, Saūda Arābijas kroņprincis norādīja, ka ir pāragri par to runāt.
KONTEKSTS:
2011. gada sākumā vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs iedzīvotāji sacēlās pret ilggadējiem autokrātiem. Protestu vilnis ieguva nosaukumu "arābu pavasaris". To rezultātā gāza nedemokrātiskos vadītājus Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā.
Arī Sīrijas iedzīvotāji sadūšojās iziet ielās, lai paustu neapmierinātību ar tolaik jau vairāk nekā desmit gadus valdījušo autoritāro prezidentu Bašāru al Asadu, kurš varu pārmantoja pēc tēva Hāfeza al Asada nāves. Asads pārmaiņas prasošajiem sīriešiem pretī sūtīja armiju, kas bez žēlastības apspieda demonstrācijas.
Režīma opozicionāri ķērās pie ieročiem. Tā rezultātā Sīrijā izcēlās pilsoņu karš, kurā Asadam lojālie spēki cīnījās pret neskaitāmiem dumpinieku grupējumiem, kuri nereti apkaroja arī viens otru. Pēc dažiem gadiem valstī izveidojušos varas vakuumu izmantoja džihādistu grupējums "Islāma valsts", kas pārņēma kontroli plašā teritorijā. Visas konfliktā karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumos.
