Covid-19 pandēmijas ierobežojumu atcelšana atvēra "slūžas" migrācijai visā pasaulē. Tieši ASV pēdējo trīs gadu laikā migrācija no dienvidiem sasniegusi iepriekš nepieredzētu līmeni.
Pērn decembrī vien robežsargi reģistrējuši vairāk nekā 300 tūkstošus gadījumu, kur cilvēki mēģinājuši pārkļūt robežai. Tikmēr no 2013. līdz 2019. gadam mēneša vidējais rādītājs bija vien ap 40 tūkstošiem.
"Covid-19 (pandēmijas) laikā robežu pārkāpšana bija apgrūtināta un lielā mērā arī cilvēki baidījās (saslimt). Līdz ar to šobrīd, varbūt savā veidā sajūtot, ka Baidena administrācija ir pretimnākošāka un maigāka, nekā bija Trampa administrācija – arī visi tie vēstījumi, kas tiek nodoti, tie ir absolūti maigāki," vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Ieceļotāji ir no visdažādākajām valstīm. Lai gan krietni mazāks īpatsvars nekā pirms desmit gadiem, bet lielu daļu migrantu – ap 30% – joprojām veido meksikāņi.
Liela daļa nāk no citām Latīņamerikas valstīm, piemēram, Venecuēlas, Haiti, Ekvadoras, Nikaragvas, Kolumbijas un citām. Migrācijas vilni ietekmējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā un Ķīnas veiktās represijas.
"Esmu priecīgs, ka esmu šeit ieradies, jo vēlos sasniegt savus lielākos sapņus, būt labāks cilvēks un nodrošināt savu ģimeni," stāstīja migrants no Kolumbijas Huans Andress Valverde. "Ja tu to spēj, tad mēģini. Patiesībā šeit nav viegli nokļūt."
"Mēs bēgam no noziedzības savās valstīs un gribējām iet uz otru pusi, bet viņi mums neļāva, viņi mūs sūtīja atpakaļ," tikmēr stāstīja kāds ieceļotājs no Meksikas.
Migrācijas krīzes sākums ASV faktiski sakritis ar laiku, kad amatā stājās esošais Baltā nama saimnieks Džo Baidens. Šobrīd, faktiski jau sākoties viņa un Donalda Trampa atkārtotai cīņai vēlēšanās, tieši robežpolitika kļuvusi par vienu no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem.
"Šis ir TOP 1 jautājums tāpēc, ka Baidenam tiek pārmesta pamatīga robežas nesargāšana. Viņa centieni pieņemt likumdošanu, kas ļautu robežu sargāt vairāk, jau ir viņa paša atkāpšanās no viņa un partijas pozīcijas," vērtēja Bukovskis.
Par to, ka robežpolitika ir būtiska gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, pārliecināts arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
"Tas ļauj parādīt demokrātus kā vājus, kas nespēj pat robežu nosargāt. Un tie, kam migrācija – arī nelegālā – šķita simpātiskāka, kas teiktu, ka būtu cilvēki vairāk jālaiž iekšā, nespēj nodrošināt ēdienu un pajumti šiem cilvēkiem, un tālākas attīstības perspektīvas," sacīja Andžāns.
Pētnieki neizslēdz, ka atlikušo mēnešu laikā līdz vēlēšanām stingrāka varētu palikt arī Baidena politika attiecībā uz migrāciju.
Jo arī daudzi viņa vēlētāji, kuriem iepriekš migrācija šķitusi simpātiska, pateikuši, ka arī viņiem šobrīd ir gana. Viens piemērs tam, ka savu politiku maina demokrāti – tie piekrita republikāņu uzstādījumam robežas jautājumu Kongresā sasaistīt ar palīdzības sniegšanu Ukrainai un Izraēlai.
Tomēr arī to beigās republikāņi noraidīja, jo tūlītējs migrācijas krīzes risinājums, visticamāk, nenāktu par labu Trampa kampaņai.
"Ļoti iespējams, ka republikāņu partijā, īpaši arī Trampam, ir izdevīgi parādīt, ka krīze turpinās, to neizdodas atrisināt. Tas nekas, ka paši roku nepielika, lai palīdzētu to izdarīt. Bet tas, ko parastais cilvēks, vēlētājs redzēs – jā, ka migrantu pūļi dodas pāri robežai. Un tad dienvidu pavalstu vadītāji šos cilvēkus – vismaz daļu no viņiem – ar autobusiem ved uz demokrātu pārvaldītajām pilsētām," stāstīja Andžāns.
Īpaši ar šo problēmu saskārusies, piemēram, Ņujorka, uz kuru migranti lielā apjomā tiek vesti no Teksasas.
