Pasaules panorāma

Zimbabves parlamenta spīkers: Mēs esam draugi visiem

Pasaules panorāma

Zīmju valodā. Pasaules Panorāma

"Lielajā otrdienā" triumfē Donalds Tramps un Džo Baidens

Baidens un Tramps ar uzvarām «Lielās otrdienas» balsojumā strauji pietuvojas atkārtotai cīņai par Balto namu

ASV prezidents Džo Baidens un eksprezidents Donalds Tramps pārliecinoši uzvarējuši tā dēvētās "Lielās otrdienas" priekšvēlēšanās, kurās virkne štatu izraudzījās Demokrātu un Republikāņu partiju kandidātus prezidenta vēlēšanām. Tas nozīmē, ka ASV prezidenta vēlēšanās novembrī, visticamāk, atkal gaidāma Baidena un Trampa spēkošanās.

2020. gadā prezidenta vēlēšanās Baidens pārspēja Trampu, kurš joprojām nav samierinājies ar šo zaudējumu un uzskata sevi par uzvarētāju.

Demokrātu partijā Baidenam nav konkurentu

Abi kandidāti pēc otrdienas balsojuma apliecināja, ka ir noskaņojušies cīņai, kas pēc astoņiem mēnešiem noteiks turpmāko ASV politisko kursu.

"Šodienas rezultāti ASV tautai piedāvā skaidru izvēli: vai mēs turpināsim virzīties uz priekšu, vai arī ļausim Donaldam Trampam ievilkt mūs atpakaļ haosā, sašķeltībā un tumsā, kas bija raksturīga viņa valdīšanas laikam," pavēstīja Baidens.

Pagaidām ne Baidens, ne Tramps vēl nav nodrošinājuši nepieciešamo delegātu skaitu partiju nacionālajās sapulcēs, kas oficiāli izvirza kandidātus uz prezidenta amatu.

Vismazākā intriga ir par Demokrātu partijas kandidātu, jo Baidenam savā partijā nav reālu konkurentu. Tāpēc neizbrīna, ka vēlēšanu dienā viņš nepiedalījās priekšvēlēšanu pasākumos, bet Baltajā namā sasauca Konkurences padomes sēdi, lai apspriestu izmaksu samazināšanu strādīgām ģimenēm.

ASV mediji vēsta, ka Baidens uzvarējis visos 14 štatos, kur otrdien notika Demokrātu partijas priekšvēlēšanas.

Vienīgo zaudējumu viņš cieta ASV piederošā salu teritorijā ASV Samoa, kur saņēma 40 balsis, bet par mazpazīstamo uzņēmēju Džeisonu Palmeru nobalsoja 51 šīs teritorijas iedzīvotājs.

Baidens pēc otrdienas priekšvēlēšanām iekrājis vairāk nekā 1500 delegātu atbalstu. Lai vasarā notiekošajā Demokrātu kongresā viņš tiktu izvirzīts prezidenta amatam, Baidenam jāiegūst vismaz 1968 delegātu balsis.

Tramps pārliecinoši pārspējis Heiliju

Cīņa par uzvaru tikmēr faktiski noslēgusies Republikāņu partijā, kur vienīgā atlikusī Trampa sāncense Nikija Heilija trešdien nolēma pielikt punktu savai kampaņai, jo Trampa pārsvars bija pārāk liels.

Tramps otrdien uzvarēja 14 štatos, bet Heilijai nācās samierināties ar uzvaru Vērmontas štatā.

Uzrunā atbalstītājiem savā Palmbīčas rezidencē Tramps uzsvēra, ka šī bijusi pārsteidzoša nakts un brīnišķīga diena.

Tramps sev raksturīgajā manierē paziņoja, ka neviens nekad nav izcīnījis tik pārliecinošu uzvaru. Viņš jau lūkojās novembrī paredzēto prezidenta vēlēšanu virzienā un sacīja, ka tās būs nozīmīgākās vēlēšanas ASV vēsturē, jo amerikāņiem esot jāatgūst sava valsts, kas, viņaprāt, ir vāja.

"Šobrīd mūs neciena. Šobrīd mūsu valsti uztver kā joku. Tā ir joks. Mūs valsts ir ļoti sašķelta. Mums ir valsts, kurā politiķi uzbrūk saviem politiskajiem pretiniekiem. Tā nekad nav bijis," teica Tramps.

"Tas notiek citās valstīs, bet tās ir trešās pasaules valstis, un šajā ziņā mēs arī esam trešās pasaules valsts. Mēs esam trešās pasaules valsts, ņemot vērā to, kas notiek pie mūsu robežām, un mēs savās vēlēšanās esam trešās pasaules valsts. Un mums tas ir jāpārtrauc," sacīja Tramps.

Savā runā viņš pat nepieminēja Heiliju, tādējādi apliecinot, ka jau gatavojas cīņai ar Baidenu novembrī.

Trampam būs vajadzīgs Heilijas vēlētāju atbalsts

Pēc otrdienas balsojuma Trampa kontā ir jau nedaudz vairāk par 1000 delegātu balsīm, vēsta telekanāls "NBC News".

Lai kāds no kandidātiem varētu saņemt Republikāņu partijas nomināciju prezidenta vēlēšanās, viņam nepieciešams iegūt vismaz 1215 delegātu balsis. Tramps ir ļoti tuvu šim slieksnim.

Eksperti pieļauj iespēju, ka nepieciešamo delegātu balsu skaitu viņš iegūs jau tuvāko pāris nedēļu laikā. Turklāt tagad, kad no cīņas izstājusies vienīgā atlikusī konkurence Heilija, atlikušajās priekšvēlēšanās vairs nekas nevarēs apdraudēt Trampa pozīcijas.

Heilija iepriekš bija uzsvērusi savu cīnītājas garu un vēlmi turpināt dalību priekšvēlēšanu sacīkstēs, taču pēc "Lielās otrdienas" viņas atpalicība no Trampa bija pārāk liela.

Politiskā komentētāja Rina Šā uzskata, ka Tramps ir sašķēlis, nevis vienojis Republikāņu partiju, un arī "Lielās otrdienas" balsojumu rezultāti apliecinot daudzu republikāņu nevēlēšanos atbalstīt Trampu.

"Šie rezultāti, manuprāt, ir brīdinājums Trampam. Ja viņš turpinās runāt nievājoši par Heilijas atbalstītājiem un cilvēkiem, kuri nebalsoja par viņu, un šos cilvēkus es uzskatu par ļoti normāliem republikāņiem, tad šie cilvēki novērsīsies no Trampa, prezidenta vēlēšanās viņi nebalsos par Trampu," Šā sacīja telekanālam "Sky News".

Novembrī amerikāņiem būs grūta izvēle starp diviem nepopulāriem kandidātiem

Līdzīgu viedokli sarunā ar BBC paudusi arī Šenona Spensa no Hārvardas universitātes politiskās domnīcas. Viņa norāda, ka republikāņu vēlētāji ir sašķelti. Lai arī Tramps iegūst lielu daļu balsu, Heilija saņēmusi atbalstu no lielas daļas vēlētāju, kuriem teorētiski būtu bijis jābalso par Trampu.

Dažos štatos tie ir 30 vai pat 40 procenti, un tas viņam vēlāk var radīt problēmas, spriež pētniece, vienlaikus uzsverot, ka republikāņu vēlētāju aktivitāte ir bijusi neticami zema un esot skaidrs, ka vēlētāji nevēlas nevienu no abiem kandidātiem.

"Domāju, ka varēja būt labāki kandidāti abās pusēs. Baidens ir labs kandidāts, taču viņš ir tikpat vecs kā es, un es negribētu šajā vecumā šobrīd būt atbildīga par tautu. Bet alternatīva ir pilnīgs blēdis. Domāju, tas ir šausmīgi," atzīst vēlētāja Korīna.

KONTEKSTS:

ASV prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.

Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.

Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.

Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības. Pārējie kandidāti jau izstājušies no cīņas, atbrīvojot ceļu Trampam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti