Briseles samita rezultātu gaidīšana ceturtdien Kijivā notiek ļoti nemierīgos apstākļos. Kijivā jau izziņotas četras gaisa trauksmes; īsi pirms pulksten 16 virs pilsētas bija dzirdami sprādzieni, kas liecināja, ka strādā pretgaisa aizsardzības sistēma.

Ukrainas mediji ziņoja, ka Krievija atkal izšāvusi vairākas raķetes uz Ukrainas pilsētām.

Krievija turpina uzbrukumus

Trešdien raķešu uzbrukumā Kijivā notriekto raķešu atlūzas krita daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartālos, nodarot ļoti ievērojamus postījumus un arī ievainojot vairāk nekā 50 cilvēkus.

Smagie uzbrukumi turpinājās arī naktī – Krievija uz Ukrainu raidījusi 42 "Shahed" dronus, no kuriem 41 ukraiņiem izdevās notriekt. Tomēr ir nodarīti smagi postījumi Odesā, kur ar atlūzām ievainoti 11 cilvēki, to vidū trīs bērni – astoņus gadus veci puikas un 12 gadus veca meitene.

Šādos apstākļos, ik pa laikam slēpjoties bumbu patvertnēs, Ukraina gaida Eiropas Savienības valstu lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu.

Šim tematam pievērsta ļoti liela Ukrainas mediju uzmanība, ļoti plaši tiek atspoguļoti arī Ungārijas premjera Viktora Orbāna iebildumi sarunu sākšanai, analizēti iespējamie attīstības scenāriji, izvaicāti dažādi eksperti.

Prognozes ir ļoti piesardzīgas

Ukraiņu prognozes par Briseles samita iznākumu šobrīd ir ļoti piesardzīgas. Tiek liktas lielas cerības uz Ukrainas draugiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kā arī uz veselā saprāta uzvaru, neļaujot vienai valstij šantažēt visu pārējo bloku.

Tiek sekots līdzi arī prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātēm. Viņš sazvanījies gan ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, gan Itālijas premjeri Džordžiju Meloni. Pats Zelenskis nepiedalās Briseles samitā, jo tas ir Eiropas Savienības valstu iekšējs lēmums.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns apgalvo, ka sarunas ar Ukrainu nevar sākt, jo tā nav izpildījusi visas ES prasības.

Ukraiņi iebilst, ka pamatā visas prasības ir izpildītas. Pavisam nesen Ukraina lielā steigā pieņēma papildu grozījumus, kas saistīti ar mazākumtautību izglītošanās jautājumiem, bet trešdien Ukrainas Augstākajā Radā reģistrēts likumprojekts par lobēšanu, kura mērķis ir īstenot Eiropas Komisijas ieteikumus.

Prasība par lobisma regulēšanu Ukrainai izteikta pavisam nesen, un ļoti ātros tempos jau ir sagatavots likumprojekts, kas dienu pirms Eiropas Savienības samita jau arī reģistrēts parlamentā.

Ukraiņi paveikuši lielu darbu

Pēdējā gada laikā ukraiņi, neskatoties uz tiešu kara klātbūtni – elektrības trūkumu, nemitīgiem uzbrukumiem – veikuši milzīgas izmaiņas, lai pielāgotos Eiropas Savienības prasībām un izpildītu Eiropas Komisijas ieteikumus.

Pagājušogad vasarā, piešķirot Ukrainai kandidātvalsts statusu, Eiropas Komisija kopumā izvirzīja septiņas rekomendācijas. Tās bija saistītas ar tiesu varas stiprināšanu, kur Ukraina ir veikusi būtiskas izmaiņas tiesnešu atlases procesā; korupcijas apkarošanas stiprināšanā, kur arī ir notikušas būtiskas izmaiņas un šobrīd tiesībsargu redzeslokā ir patiešām ļoti augsta līmeņa amatpersonas; arī tiek atjaunota prasība valsts amatpersonām iesniegt publiskas deklarācijas.

Tāpat Eiropas Komisija rekomendēja pielāgoties Eiropas regulējumam mediju darba organizēšanā, kas arī ir izdarīts, un arī mazākumtautību aizsardzībā, kas ukraiņiem iekšēji bija smags jautājums.

Šobrīd likumi pielāgoti tā, lai pamatā atbilstu tām prasībām, kas ir Eiropas Savienībā. Jaunākā rekomendācija attiecībā uz lobisma regulēšanu šobrīd ir sagatavota, tādēļ ukraiņi uzskata, ka ir pelnījuši iespēju sākt iestāšanās procesu un ļoti gaida sev labvēlīgu lēmumu Briseles samitā.