Netanjahu vēlreiz uzsvēra, ka Izraēlas mērķis ir pilnībā iznīcināt "Hamās" un nodrošināt, ka Gaza vairs neapdraud ebreju valsti.
Arī Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens sacīja, ka izraēlieši turpinās militārās operācijas Gazā ar vai bez starptautiskā atbalsta.
Viņš norādīja, ka uguns pārtraukšanas vai pamiera izsludināšana šajā kara fāzē būtu "dāvana" "Hamās" un ļautu grupējumam atgūties.
Pēdējās nedēļās Izraēla saņem arvien lielāku kritiku, tostarp no sabiedrotajiem, par to, ka tās uzlidojumos Gazas joslā ir daudz civiliedzīvotāju upuru. Izraēlai pārmet arī humānās palīdzības piegāžu aizkavēšanu.
Uz Netanjahu pieaug spiediens arī Izraēlā. "Hamās" nolaupīto izraēliešu tuvinieki ir pieprasījuši paskaidrojumus no Netanjahu par trešdien izskanējušo ziņu, ka viņa vadītā kara valdība ir nolēmusi nesūtīt izlūkdienesta "Mossad" šefu uz Kataru, lai mēģinātu panākt jaunu vienošanos par ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu ar "Hamās".
Tikmēr ANO Ģenerālā asambleja otrdien pieņēma nesaistošu rezolūciju, kas pieprasa ievērot pamieru Gazas joslā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis LTV raidījumā "Rīta panorāma" prognozēja, ka uguns pārtraukšana būs iespējama vienīgi tad, kad "abas puses sapratīs, ka pietiek", un ar ārvalstu iejaukšanos šis jautājums nav risināms. Turklāt, kamēr "Hamās" nebūs sakauta visās valstīs, kur tā slēpjas, tikmēr Izraēlai būs arguments turpināt militāros triecienus.
Ceturtdien ASV Baltā nama nacionālās drošības padomniekam Džeiks Salivans ieradīsies Jeruzalemē, lai tiktos ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu. Pirms gaidāmās vizītes Salivans sarunā ar izdevumu "The Wall Street Journal" sacīja, ka mudinās Izraēlas līderus "pāriet uz citu (karadarbības) fāzi no tām augstas intensitātes operācijām, kas redzamas šobrīd."
Taču paredzams, ka šīs sarunas būt grūtas. Netanjahu jau iepriekš paudis, ka Izraēlai ir zināmas domstarpības ar Vašingtonu par to, kas pēc kara notiks ar Gazas joslu.
"Hamās" līderis Ismails Hanija trešdien sacīja, ka jebkura vienošanās Gazā vai ar palestīniešiem bez "Hamās" vai citiem pretošanās grupējumiem ir neiespējama.
Viņš arī sacīja, ka "Hamās" ir gatavs pārrunām, kas tālāk varētu izbruģēt ceļu uz palestīniešu tiesībām izveidot neatkarīgu valsti ar Jeruzalemi kā tās galvaspilsētu.
Trešdien arī tika publicēti jaunākie Palestīnas politikas un aptauju pētījumu centra aptaujas dati, kas liecināja, ka Haniju Palestīnas teritorijās atbalstīja 78% iedzīvotāju, salīdzinot ar 58% pirms kara.
Izraēlas vēstniece Lielbritānijā ceturtdien paziņoja, ka Izraēla neizskatīs divu valstu izveidošanu kā iespēju konflikta risināšanai. Viņas izteikumus kritizēja gan Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons, gan premjerministrs Riši Sunaks.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
22. novembrī Izraēla un "Hamās" vienojās par uguns pārtraukšanu uz dažām dienām, to laikā veicot ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņu. Vienošanās ietvaros tika atbrīvotas sievietes, bērni un jaunieši, kā arī gados vecāki cilvēki. "Hamās" atbrīvoja 110 sagūstītos cilvēkus, tostarp 80 izraēliešus, savukārt Izraēla no ieslodzījuma atbrīvoja 240 palestīniešus.
