Jautājums par to, vai vienošanās nepārkāpj Albānijas konstitūciju, tiesā tiks izskatīts 18. janvārī, pavēstīja tiesas vecākā tiesnese Holta Začaja.
Lēmums nozīmē, ka parlaments par vienošanās ratifikāciju nebalsos sēdē ceturtdien, kā tas bija plānots.
Itālijas vienošanās ar Albāniju, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ir panākta pēc Albānijas premjerministra Edi Ramas un Itālijas premjeres Džordžas Meloni tikšanās Romā. Meloni pērn uzvarēja parlamenta vēlēšanās ar solījumu apturēt nelegālo migrāciju uz Itāliju.
Plānots izveidot divus uzņemšanas centrus, kas spēs vienlaikus izmitināt līdz 3000 cilvēku, "jūrā izglābto migrantu" "patvēruma pieteikumu ātrai apstrādei vai iespējamai repatriācijai", iepriekš vēstīja Meloni birojs.
Šie centri par Itālijas līdzekļiem tiks uzcelti ostas pilsētas Šenģinas un Ģaderas ciemata rajonā Albānijas ziemeļrietumos. Tie paredzēti 39 000 cilvēku izmitināšanai gadā.
Nepilngadīgie, grūtnieces un "neaizsargātie cilvēki" netiks sūtīti uz šiem centriem, pēc tikšanās ar Ramu reportieriem norādīja Meloni.
Ir gaidāms, ka šie centri tiks izveidoti un sāks darboties līdz nākamā gada pavasarim, un tie būs Itālijas tiesiskā jurisdikcijā, paziņoja Meloni birojs.
Šenģinas centrs tiks izmantots jaunieradušos migrantu identificēšanai un pārbaudīšanai, bet repatriācijai nolemtie migranti tiks sūtīti uz Ģaderas centru.
Roma paziņojumā par šo vienošanos uzsvēra, cik svarīga ir Itālijas tirdzniecība ar Albāniju, un piedāvāja savu atbalstu Albānijas centieniem iestāties ES.
Neraugoties uz Meloni solījumiem apturēt migrantu laivu plūsmu no Ziemeļāfrikas uz Itāliju, šogad Itālijas krastus jau sasnieguši vairāk nekā 145 000 nelegālo imigrantu, bet pērn tādā pašā periodā – 88 000.
