ĪSUMĀ:
- ES valstu līderi vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.
- Tāpat pieņemts lēmums vēlāk sākt iestāšanās sarunas ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī piešķirt ES kandidātvalsts statusu Gruzijai.
- ES līderu sanāksmē panāktais lēmums ir negaidīts, jo Ungārijas premjers Orbāns līdz pēdējam pretojās sarunu sākšanai ar Ukrainu.
- Orbāns atteicās piedalīties "sliktā lēmuma" pieņemšanā, taču atturējās uzlikt tam veto.
- Ukrainas un Moldovas līderi pauduši gandarījumu par ES lēmumu.
- Iestāšanās sarunas var ilgt gadiem ilgi, tādēļ šo valstu uzņemšana nav tuvākās nākotnes jautājums.
- Latvijas premjere Evika Siliņa šo lēmumu raksturojusi kā Eiropas uzvaru un Putina zaudējumu.
The European Council has decided to open accession negotiations with Ukraine & Moldova. #EUCO granted candidate status to Georgia. And the EU will open negotiations with Bosnia and Herzegovina once the necessary degree of compliance with the membership criteria is reached and…
— Charles Michel (@CharlesMichel) December 14, 2023
Par spīti vēl no rīta valdošajam pesimismam, Eiropas Savienības līderiem ir izdevies vienoties par bloka iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu. Tas nozīmē, ka Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir mīkstinājis iepriekš izteiktos iebildumus, ka Kijiva nav pilnībā izpildījusi Eiropas Savienības izvirzītās prasības.
Orbāns nosodījis "slikto lēmumu"
ES valstu diplomāti vēsta, ka diskusiju laikā Orbāns pametis sēžu zāli, pavēstot, ka viņš negrasās piedalīties šī "sliktā lēmuma" pieņemšanā. Taču viņš arī atturējās no veto uzlikšanas pārējo 26 dalībvalstu lēmumam.
"Ungārijas nostāja ir skaidra: Ukraina nav gatava sākt sarunas par pievienošanos ES. Tas ir pilnīgi nepārdomāts, iracionāls un nepareizs lēmums," apgalvo Orbāns.
Starting accession negotiations with #Ukraine is a bad decision. Hungary did not participate in the decision. pic.twitter.com/omYLSxefkI
— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) December 14, 2023
Domājams, ka Orbāna pozīciju palīdzēja mīkstināt Eiropas Komisijas trešdien pieņemtais lēmums atbloķēt iesaldētos 10 miljardus eiro no ES fondu naudas, kam Ungārija līdz šim nevarēja piekļūt.
Līderu sanāksme Briselē turpinās ar diskusijām par finanšu palīdzību Ukrainai un bloka daudzgadu budžeta grozījumiem, tomēr jau lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu var uzskatīt par būtisku izrāvienu.
Ukraina un Moldova līksmo
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosaucis ES lēmumu par uzvaru Ukrainai un visai Eiropai.
Ukrainai pašlaik labas ziņas ir ļoti vajadzīgas, jo ukraiņi jau gandrīz divus gadus drosmīgi cīnās pret pilna mēroga Krievijas iebrukumu, bet pēdējā laikā palielinājušās bažas, ka Rietumu atbalsts varētu pamazām izsīkt. Uz to atklāti cer arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, bet ES valstu līderi ar šo lēmumu ir apliecinājuši, ka negrasās pamest Ukrainu likteņa varā.
"Vēsturi veido tie, kas nenogurstoši cīnās par brīvību," uzsver Zelenskis.
The #EUCO decision to open EU accession negotiations with Ukraine and Moldova has been adopted.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) December 14, 2023
I thank everyone who worked for this to happen and everyone who helped. I congratulate every Ukrainian on this day.
I also congratulate Moldova and personally @SanduMaiamd.…
Pateicību par atbalstu un Eiropas "silto apskāvienu" paudusi arī Moldovas prezidente Maija Sandu.
Viņa atzina, ka Moldova diez vai būtu saņēmusi šo iespēju bez Ukrainas varonīgās cīņas pret Krievijas iebrucējiem.
"Mēs esam apņēmības pilni sākt smago darbu, lai kļūtu par ES dalībvalsti. Moldova ir gatava pieņemt izaicinājumu," vēsta Sandu.
Tas, kad Ukraina un Moldova kļūs par ES dalībvalstīm, būs atkarīgs galvenokārt no šo valstu paveiktā darba ceļā uz ES, taču esošās dalībvalstis savu apsvērumu dēļ var kavēt šo procesu. Parasti šādas sarunas aizņem gadus, ja ne desmitgades, tādēļ iestāšanās process var ilgt līdz pat 2030. gadam vai pat ilgāk.
Lai gan Ukraina kandidātvalsts statusu ieguva paātrinātā tempā, attiecībā uz reformām atlaides netiek dotas. Turklāt ES dalībvalstis ir piesardzīgas par Ukrainas uzņemšanu, kamēr turpinās karš pret Krievijas iebrucējiem.
Vēsturisks brīdis Eiropai
Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") raksturojusi ES līderu lēmumu kā vēsturisku brīdi Eiropas Savienībai, Ukrainai un arī Latvijai.
Vēsturisks brīdis mums visiem - Eiropas Savienībai, Ukrainai un arī Latvijai! 🇪🇺 Eiropadomē nolēmām sākt sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos ES. Šīs valstis ir daļa no mūsu kopīgās Eiropas ģimenes!🇺🇦🇲🇩 1/2 pic.twitter.com/MFQrA8x6Dx
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) December 14, 2023
"Mēs uzsākam sarunas ar Ukrainu un Moldovu par pievienošanos Eiropas Savienībai.
Eiropas Savienība ir spējusi pierādīt, ka tā spēj pieņemt lēmumus un panākt rezultātu, un Putins ir zaudējis. Manuprāt, tas ir pats svarīgākais," Siliņa teica intervijā LTV raidījumam "Panorāma".
Vaicāta par Ungārijas dalību lēmuma pieņemšanā, Siliņa sacīja, ka Ungārijas premjers parādīja, ka nespēj atrast sevī spēku pievienoties 26 ES valstu lēmumam. "Bet labā ziņa ir tā, ka 26 dalībvalstis ir pilnīgi vienotas tajā, ka Ukraina ir jāatbalsta," piebilda Siliņa.
Ukrainai vajadzīgs arī finansiālais atbalsts
"Tas ir vēsturisks brīdis Eiropas Savienībai. Un tas mums ir pienācīgi jānosvin, jāatzīmē, ka mēs esam stiprāki, nekā reizēm mēs par sevi iedomājamies," uzsvēra Siliņa.
Vienlaikus Latvijas premjere norādīja, ka līdz ar morālo un politisko atbalstu Ukrainai vajadzīgs arī finansiālais atbalsts.
"Turpinās sarunas par daudzgadu budžeta pārskatu, par 50 miljardiem eiro Ukrainai, un sarunas nav vieglas, tās ir ļoti detalizētas."
"Šobrīd neiet viegli diskusijās par budžetu, jo izaicinājumi ir lieli, un mēs visi zinām, kādas ir inflācijas sekas katrā no mūsu dalībvalstīm. Tāpēc lēmumi tiešām jāpieņem sāpīgās diskusijās," atzina Siliņa.
"Bet visi saprot, ka bez drošības pie mūsu robežas mums nebūs drošības Eiropā, jo, Krievijas karaspēkam ienākot Ukrainā, tas tikpat labi var iet kaut kur tālāk."
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs secina, ka šīvakara Eiropadomes lēmumi apliecina: nekad nevajag krist pesimismā.
"Jācīnās līdz galam. Tagad jādara viss, lai Ukraina turpinātu saņemt militāro un finansiālo palīdzību. Nebūs viegli, bet Ukraina uzvarēs, mēs uzvarēsim!"
Šīvakara Eiropadomes lēmumi par iestāšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu apliecina, ka nekad nevajag krist pesimismā. Jācīnās līdz galam. Tagad jādara viss, lai Ukraina turpinātu saņemt militāro un finansiālo palīdzību. Nebūs viegli, bet Ukraina uzvarēs, mēs uzvarēsim!
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) December 14, 2023
ES līderu lēmums ir ļoti nozīmīgs Ukrainai un tās ir labas ziņas, kādu pēdējos mēnešos nav bijis daudz, LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vārgulis piekrita, ka lēmums nav tikai simbolisks solis, vienlaikus atgādinot, ka iestāšanās sarunas var ievilkties: "Ir grūti iedomāties, ka šajos apstākļos, kad Ukraina joprojām ir pilna mēroga karadarbībā, tā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Visdrīzāk tas būs stāsts par to, ka karš un Ukraina, cerams, uzvarēs. Bet neatkarīgi no tā, tā ir liela izmaiņa ģeopolitikā."
