"Daudz kas būs atkarīgs no Ukrainas pretuzbrukuma. Mums viņiem ir jānovēl visa iespējamā veiksme un atbalsts, ko viņi var dabūt. Es arī uzskatu, ka Krievijas politiskā saliedētība un militārās spējas mēdz būt pārvērtētas. Taču nevēlos tēlot ģenerāli klubkrēslā, tādēļ redzēsim, kā viss būs," sacīja Brukingsa institūta ASV un Eiropas centra direktore.
Viņa atzīmēja nākamgad gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Tās varētu ietekmēt atbalsta apmēru Ukrainai.
"Ja paklausāmies, ko saka patlaban reālākais republikāņu kandidāts, bijušais prezidents [Donalds] Tramps, – viņš ir pārliecināts, ka izbeigtu karu stundas laikā, piespiežot abas puses uz sarunām," pauda Štelcenmillere.
Viņa sacīja, ka būtu jāuztraucas par ASV prezidenta vēlēšanu kampaņu, ņemot vērā pašreizējā prezidenta Džo Baidena atkārtoto kandidēšanu:
"Domāju, ka mums būtu ļoti jāuztraucas par šo prezidenta vēlēšanu kampaņu. Un, godīgi sakot, es nedomāju, ka palīdz tas, ka Baidens, kurš ir bijis diezgan sekmīgs prezidents, 80 gadu vecumā atkal kandidē. Man šķiet, tas liecina par neveiksmi nodrošināt paaudžu pēctecību Demokrātu partijā.
Ja mums, eiropiešiem, ir mācība no Amerikas priekšvēlēšanu kampaņas, tad tā ir, ka mums ir jādara vairāk pašiem savas aizsardzības labā gadījumā, ja Amerika novērsīsies.
Un mums ir jādara vairāk, lai kā pamatotu apstiprinātu prezidenta Baidena izdarīto likmi uz Eiropu. Tā ir bijusi ļoti liela un ļoti dārga likme, par ko viņš maksājis politisko cenu. Arī vēlētāju atbalsta ziņā."
Runājot par Ķīnas lomu, eksperte akcentēja, ka tā nav nosodījusi Krieviju kā vainīgo tās izraisītajā agresijā Ukrainā:
"Ķīnieši ir bijuši ļoti uzmanīgi ar līnijām, ko viņi ir uzvilkuši. Redzamākā sarkanā līnija, ko viņi ir novilkuši, –
viņi nevēlas redzēt nevienu, ar to domājot Krieviju, izmantojam kodolieročus. Tas bija patiešām svarīgi, un tas nomierināja daudzus nervozus cilvēkus Rietumos.
No otras puses, ķīnieši nav bijuši neitrāli. Viņu miera plāna "projektā" Ukrainai Krievija nav nosodīta kā vainīgā.
Pēdējos mēnešos ir kļuvis ļoti skaidrs, ka Ukraina un Taivāna ir saistītas un ka Rietumi nevar nosodīt Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu, bet nenosodīt Taivānas suverenitātes pārkāpšanu, pa ja oficiāli atbalstāt vienas Ķīnas politiku. Taivāna ir patiesi demokrātiska valsts atšķirībā no Ķīnas."
Runājot par Indijas un Klusā okeāna reģionu, Štelcenmillere atzīmēja Eiropas nozīmīgas tirdzniecības un drošības intereses.
"Briti nesen publicēja jaunu stratēģijas dokumentu, kurā teikts, ka Rietumos un Eiropā ir pieaugoša vienprātība, ka eiroatlantiskā un Indijas un Klusā okeāna reģionu labklājība un drošība ir savstarpēji nedalāma.
Mēs nevaram sadalīt pasauli reģionālajos pienākumos. Eiropai ir ārkārtīgi nozīmīgas tirdzniecības un drošības intereses Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Lai arī kas tur notiktu, tam būs liela ietekme uz Eiropas labklājību un drošību. Tādēļ attiecībā uz to mums nepieciešama stratēģiska analīze un stratēģiska reakcija."
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
