Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara informēja, ka pagājušās nedēļas laikā armija atbrīvojusi septiņas apdzīvotas vietas.
Uzbrūkošās vienības kopumā pavirzījušās uz priekšu par 6,5 kilometriem, bet atbrīvotās teritorijas platība pieaugusi līdz 90 kvadrātkilometriem. Simboliski nozīmīgās Bahmutas pilsētas virzienā valsts aizstāvjiem ir izdevies atbrīvot 16 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva intervijā telekanālam CNN sacījis, ka Ukrainas armijas pretuzbrukumu operāciju galvenais mērķis ir visu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošana.
"Šī nav mūsu pirmā pretuzbrukumu operācija un, visticamāk, tā nebūs pēdējā. Pretuzbrukumu virsuzdevums ir atgūt visas teritorijas, arī Krimu. Tāpēc šajā jautājumā nevar būt nekādu spekulāciju un šaubu. Kad no mūsu partneriem dzirdam, ka viņi atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams, un, ka tikai Ukrainas varasiestādes, prezidents un ukraiņu tauta noteiks, kas būs uzvara šajā karā, mēs pilnībā piekrītam. Ukrainai uzvara nozīmēs atbrīvot visas okupētās teritorijas," sacīja Žovkva.
Žovkva arī neslēpa, ka ukraiņu sekmes frontē būs atkarīgas no turpmākajām rietumvalstu bruņojuma piegādēm.
Savukārt ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" jaunākā ziņojumā par situāciju frontē teikts, ka Ukrainas karaspēks veic pretuzbrukumu operācijas vismaz trijos virzienos Doneckas un Zaporižjas apgabalos.
Ziņojumā ir apstiprināts, ka ukraiņiem ir izdevies atbrīvot vismaz vienu apdzīvoto vietu Zaporižjas apgabala rietumos un vēl sešas apdzīvotās vietas Zaporižjas apgabala austrumos un Doneckas apgabala rietumos.
Tikmēr Lielbritānijas parlamenta apakšnama Aizsardzības komitejas vadītājs Tobiass Elvuds intervijā medijiem paudis viedokli, ka Ukraina tuvāko pāris dienu laikā sāks lielu uzbrukumu Krievijas karaspēkam Donbasā.
Arī citi eksperti uzskata, ka patlaban notiekošās aktivitātes ir zondēšanas operācijas.
Krievija nezina, kur notiks pretuzbrukums, tas vairo nervozitāti, kas izpaužas arī kā konflikts starp privāto militāro grupējumu "Vagner" un armijas vadību.
Tomēr amatpersona aicināja nesapņot par ātru Ukrainas armijas uzvaru.
Militārie analītiķi norāda arī uz Krievijas propagandistu paziņojumiem par okupantu mēģinājumiem atsevišķos frontes sektoros pāriet pretuzbrukumā, taču tie nav bijuši sekmīgi.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka pagaidām ir grūti pateikt, kur virzīsies Ukrainas pretuzbrukums, bet Vašingtona esot pārliecināta, ka ukraiņiem arī turpmāk izdosies atkarot okupētās zemes.
Blinkens vēlreiz uzsvēra, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Francija, Vācija un Polija sola turpināt atbalstu
Francijas, Vācijas un Polijas līderi Emanuels Makrons, Olafs Šolcs un Andžejs Duda tikšanās laikā Parīzē vienprātīgi pauda gatavību turpināt militāri atbalstīt Ukrainu. Tomēr līderi nesniedza skaidru atbildi par nākotnes drošības garantijām un Ukrainas dalību NATO.
Makrons pieminēja jūnija beigās paredzēto Eiropadomi un Viļņas samitu, kuros noteiks skaidru redzējumu par kolektīvās drošības nākotni. Kijivai jābūt visām izredzēm, kuras tai pienākas.
Polijas prezidents aicināja sūtīt skaidru signālu Ukrainas karavīriem, sabiedrībai un prezidentam par nepārprotamām izredzēm piederēt Ziemeļatlantijas aliansei.
Kopēju militāru un cita veida atbalstu pieminēja arī Šolcs, taču Vācijas valdības vadītājs bloka paplašināšanas jautājumu nekomentēja.
Krievija turpina raķešu teroru
Otrdiena sākās ar kārtējiem Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukumiem, šoreiz vissmagāk ir cietusi valsts centrālajā daļā esošā Krivijrihas pilsēta, kur Krievijas spārnotās raķetes ir trāpījušas vairākiem civilajiem objektiem, arī piecstāvu dzīvojamai ēkai.
Krivijrihas mērs Oleksands Vilkuns paziņoja, ka uzbrukumā ir nogalinātie un ievainotie.
Nogalināti vismaz seši cilvēki, bet vēl 20 ir ievainoti.
Ļoti iespējams, ka uzbrukumā bojāgājušo skaits pieaugs.
Kāda mājas iedzīvotāja pastāstīja par saviem pārdzīvojumiem uzbrukuma laikā: "Gulējām. Bija trāpījums. Man visapkārt daudz stiklu. Tad bija otrais trāpījums. Es nevarēju aizkļūt līdz mammai. Mana mamma ir veca, viņai drīz apritēs 80 gadu. Linolejs bija nosēts ar stikliem, man visa seja asinīs, tāpēc neredzēju, kur lienu. Piecēlos, bet bija vēl viens trāpījums un es atkal nokritu," sieviete stāstīja telekanālam "Perviy gorodskoy".
Krivijrihā uzaugušais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz uzbrukumiem, paziņoja, ka Krievija turpina karu pret dzīvojamām ēkām, parastām pilsētām un cilvēkiem. Viņš apsolīja, ka Krievija atbildēs par katru izšauto raķeti.
Krievijas spārnotās raķetes uzbruka arī Kijivai, taču neviena no tām nav sasniegusi mērķus, jo visas notrieca pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tikmēr valsts otra lielākā pilsēta Harkiva naktī pieredzēja dronu uzbrukumus, kuru laikā nodarīti postījumi komunālo pakalpojumu uzņēmumam un kādai noliktavai.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka naktī uz otrdienu Ukrainas virzienā ir izšautas 14 spārnotās raķetes, no kurām 10 ir notriektas, kā arī četri droni, no kuriem izdevies notriekt vienu.
KONTEKSTS:
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
