Somiju un Igauniju savienojošais zemūdens gāzesvads "Balticconnector" stiepjas 77 kilometru garumā starp Paldiskiem un Inko. Cauruļvads stiepjas cauri visam Somu līcim.
Noplūde cauruļvada posmā tika konstatēta naktī uz svētdienu. Konstatēti arī bojājumi abas valstis savienojošajā komunikāciju kabelī. Par notikušo uzsākta kriminālizmeklēšana, ko vada Somijas Centrālā kriminālpolicija. Tā ir paziņojusi, ka cauruļvads ir bojāts tīši.
Arī Somijas un Igaunijas amatpersonas ir atzinušas, ka bojājums radies ārēja spēka ietekmē, tas ir mehānisks un to izraisījis cilvēks. Lai gan Norvēģijas seismoloģijas institūts naktī uz svētdienu fiksējis "iespējamu sprādzienu" Baltijas jūrā starp Somiju un Igauniju, netiek norādīts, ka pie vainas bijis sprādziens.
Izskanējis, ka netālu no vietas, kur radusies noplūde, aizvadītajā nedēļas nogalē atradies Krievijas kravas kuģis. Vairāki analītiķi norādījuši, ka cauruļvadu varētu būt sabotējusi Krievija. Amatpersonas nevienu līdz šim oficiāli nav vainojušas.
Incidents ar cauruļvadu un kabeli tiek apspriests arī NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirms sanāksmes izteicās, ka gadījumā, ja tiks pierādīts, ka tas ir apzināts uzbrukums NATO kritiskajai infrastruktūrai, tas būšot nopietni un radīšot vienotu un apņēmīgu NATO atbildi.
Arī NATO valstu vēstnieki NATO padomē apsprieda šo jautājumu aiz slēgtām durvīm. Kāds diplomātiskais avots Somijas sabiedriskajam medijam sacīja, ka notikušais tiekot uztverts nopietni. Alianses kritiskās infrastruktūras drošība tiek apspriesta arī ceturtdien.
"Protams, ka tas, kas ir noticis, ir virkne jautājumu par to, kas un kā tieši tas ir noticis, bet šeit notiek konsultācijas starp sabiedrotajiem. Gan Somija, gan Igaunija informē un koordinē sabiedrotos par to, kādā veidā izmeklēšana notiek. Un noteikti būs secinājumi par to, ko var darīt nacionālā līmenī. Ja runājam par Latviju, tad, protams, absolūti arī ir sapratne par to, ka kritiskā infrastruktūra ir jāaizsargā, bet tas vienlaicīgi ir arī reģionāls uzdevums, jo ļoti bieži šī infrastruktūra ir starp valstīm, kā to redzam Igaunijas un Somijas gadījumā, un tas noteikti ietekmē reģionu kopumā. Un te ir jautājumi, ko paceļam dienaskārtībā, respektīvi par to, kā alianse var iesaistīties, lai pēc iespējas drošāka un aizsargātāka būtu kritiskā infrastruktūra ar visu sabiedroto iesaisti," pauda Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Somija joprojām ir pakļauta arī kiberuzbrukumiem no Krievijas. Prokrieviskais hakeru grupējums "NoName" savā "Telegram" kanālā atzinis, ka bijis atbildīgs par trešdienas kiberuzbrukumiem vairākām Somijas vietnēm. Hakeri uzbrukuši nodokļu pārvaldei, Somijas Transporta un komunikāciju aģentūrai, Nacionālajam kiberdrošības centram un citām vietnēm. Vairāku kiberuzbrukumu sērija Somiju skāra arī pagājušajā nedēļā.
Jautājums par NATO valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzību īpaši aktualizējies kopš cauruļvada "Nord Stream" sabotāžas. Zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzība saskaras ar izaicinājumiem, un to nodrošināt ir sarežģīti.
Tas arī saprotams, jo šādas infrastruktūras kopgarums ūdeņos ir milzīgs un katrā kilometrā nodrošināt fizisku novērošanu nav iespējams.
Eiropas Komisija tikmēr vēlas palīdzēt ieguldīt zemūdens kabeļu projektos, kas padarītu Eiropas Savienības zemūdens interneta kabeļus vairāk aizsargātus pret sabotāžu. To vēsta izdevums "Politico", kura rīcībā nonācis dokuments no Briseles. Sagaidāms, ka Briseles rīcība sekos nākamā gada sākumā un tā būs kā daļa no jaunas stratēģijas telekomunikāciju nozares un interneta infrastruktūras uzlabošanai. Tas būs pamats jaunam "digitālo tīklu likumam", par ko paziņojis iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons un kas paredzēts 2025. gadā. Tas palīdzēs telekomunikāciju uzņēmumiem paātrināt tehnoloģiju attīstību, atvieglojot ierobežojumus un piesaistot vairāk kapitāla.
