Prokrieviskā dezinformācija ir visefektīvākā, ja tā balstās uz jau esošām un šķeļošām problēmām, piemēram, imigrāciju un pirktspēju, norādīja ziņu aģentūras AFP aptaujātie eksperti. 

"Visveiksmīgākie naratīvi ir tie, kas izmanto kaut ko, kas ir valstī jau aktuāla problēma. Daudz grūtāk ir ko veidot no nulles," teica ASV dzīvojošā politikas pētniece Elīna Treigere.

Taču kopējais šādu maldus vēstījumu izplatīšanas mērķis ir mazināt Eiropas atbalstu Ukrainai, viņa piebilda.

"[Dezinformācijas] saturs tiek pavairots tik lielā apmērā, ka ar to neizbēgami trāpīs mērķī," viņas teikto papildināja  Eiropas Izcilības centra cīņai pret hibrīddraudiem (Hybrid CoE) pārstāvis Jakubs Kalenskis.

Piemēram, kad sākās karš Ukrainā, centienos šķelt sabiedrību un novirzīt tās uzmanību Tuvajos Austrumos un Āfrikā plaši izplatīts vēstījums, kas tapis ar mērķi radīt antiamerikānisku, pret Rietumiem un bijušajiem kolonistiem vērstu noskaņojumu, skaidroja Parīzes-Sorbonnas biznesa skolas asociētā profesore Kristīne Duguā-Klemāna.

Vēl viena taktika ir novirzīt žurnālistus no svarīgākajiem vēstījumiem, radot informācijas pārslodzi.

Piemēram, tā dēvētās dezinformācijas kampaņas "Operācija Matrjoška" mērķis bija nodarbināt žurnālistus, izplatot pret Ukrainu vērstas viltus ziņas un pēc tam izaicinot Rietumu plašsaziņas līdzekļus tās pārbaudīt.

Citā plašā operācijā ar nosaukumu "Dubultnieks", ko Francijas izlūkdienesti piedēvēja Krievijai, tika izmantoti vizuāli attēli, kuros imitēts rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu izskats.

Plaši izplatītā prokrievisko dezinformācijas kampaņu izmantošana ir ietekmējusi arī jūnijā plānoto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu gaidas.

"Notiks dezinformācijas kampaņas par Ukrainu un virkni aktuālu Eiropas jautājumu, lai veicinātu konservatīvu vai nacionālistisku darba kārtību," sacīja Atlantijas padomes Digitālās analīzes laboratorijas (DFRLab) pētnieks Valentīns Šatelē.

Sākot ar 2023. gada decembri, Vācijā plašas prokrieviski orientētas dezinformācijas kampaņas ietvaros izveidoti vairāk nekā 50 tūkstoši viltus konti mikroblogošanas vietnē "X " jeb "Twitter", lai uzkurinātu tautas dusmas par valsts atbalstu Ukrainai, ziņoja vācu laikraksts "Der Spiegel".

Lai spriestu, kā atspēkot un apkarot Krievijas izplatīto dezinformāciju, pirmdien Francijas galvaspilsētā Parīzē tiksies Vācijas, Polijas un arī Francijas ārlietu ministri. Viņi apspriedīs sadarbību ārpolitikā un drošības politikā.

Francijas ārlietu ministrs Stefāns Sežurnē, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis apspriedīs arī atbalstu Ukrainai karā ar Krieviju.

Sežurnē sacīja, ka sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta Krievijas kampaņai, kuras mērķis ir vājināt un sašķelt Eiropas demokrātijas, iejaucoties to vēlēšanās ar dezinformācijas izplatīšanu. Ministrs norādīja, ka visas trīs valstis ir kļuvušas par Maskavas piekoptās destabilizācijas stratēģijas upuriem.