Borels norādīja, ka alianses dalībvalsts līderis nedrīkst bārstīties ar šādiem izteikumiem.
"NATO nevar būt kā ēdienkarte, no kuras izvēlas, militārā alianse, tā nevar būt alianse, kas darbojas atkarībā no tā brīža ASV prezidenta humora. Tagad – jā, rīt – nē, tas ir atkarīgs no tā, kas jūs esat. Būsim nopietni. NATO nevar būt kā ēdienkarte. Tā pastāv vai nepastāv," viņš teica.
"Bet es netērēšu savu laiku, lai komentētu jebkuru muļķīgu ideju, kas izskan šīs priekšvēlēšanu kampaņas laikā ASV," Borels sacīja žurnālistiem.
Nedēļas nogalē Tramps priekšvēlēšanu mītiņā paziņoja, ka mudinātu Krieviju uzbrukt NATO dalībvalstij, kas nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai.
Kritiku par Trampa izteikumiem jau paudušas vairākas augstu stāvošas amatpersonas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Trampa teiktais grauj visu NATO dalībvalstu, arī ASV, drošību.
"Jebkuri pieļāvumi, ka sabiedrotie neaizsargās cits citu, grauj mūsu visu drošību, tostarp ASV drošību," sacīts Stoltenberga paziņojumā.
Trampa sacīto nosodīja arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Stoltenbergs izteicis cerību, ka ASV paliks NATO sabiedrotā neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs prezidenta vēlēšanās.
Briselē šonedēļ gaidāma NATO aizsardzības ministru tikšanās, vēlāk Minhenē notiks drošības konference. Paredzams, ka tur šie Trampa izteikumi noteikti tiks pārrunāti.
Polijas premjers Donals Tusks, kurš pirmdien Parīzē tiekas ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, bet otrdien ieradīdies Berlīnē, norādījis, ka nekas nevar aizstāt ASV spēku, ja runa ir par Rietumu pasaules drošību. Taču arī Eiropai ir jādara vairāk savai aizsardzībai.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2024. gada 5. novembrī. ASV prezidents netiek ievēlēts tiešā tautas balsojumā, bet gan ar tā sauktās Elektoru kolēģijas starpniecību. Vēlēšanu dienā pilsoņi ievēlēs savus pārstāvjus Elektoru kolēģijā, kas pēc tam balsos par prezidenta ievēlēšanu.
Šāda vēlēšanu sistēma nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās var uzvarēt arī kandidāts, kas kopumā saņēmis mazāk vēlētāju balsu nekā konkurents. Piemēram, tā notika 2016. gadā, kad Donalds Tramps pārspēja Hilariju Klintoni.
Paredzams, ka valdošā Demokrātu partija bez nopietnas konkurences atkārtoti izvirzīs prezidenta amatam tagadējo Baltā nama saimnieku Džo Baidenu, kurš apņēmies kandidēt uz otro termiņu. Saistībā ar viņa kandidatūru lielākos jautājumus raisa Baidena vecums, jo viņš jau tagad ir vecākais prezidents ASV vēsturē un atkārtotas ievēlēšanas gadījumā viņam būs jāstrādā līdz 86 gadu vecumam.
Republikāņu partijā galvenais pretendents uz izvirzīšanu prezidenta amatam ir Donalds Tramps, kura kampaņu līdz šim nav iedragājušas viņam izvirzītās apsūdzības.
Februāra sākumā ASV Kolumbijas distrikta apelācijas tiesa Vašingtonā nolēma, ka bijušo valsts prezidentu Donaldu Trampu var tiesāt saistībā ar apsūdzībām sazvērestībā ar mērķi mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus, un tādējādi arī noraidīti Trampa apgalvojumi, ka viņš ir pasargāts no kriminālvajāšanas.
