Šonedēļ publicētajā dokumentā ietekmīgā Ticības doktrīnas dikastērija, kas ir viena no galvenajām struktūrvienībām, kas pārvalda Svētā Krēsla lietas, norādīja, ka transseksuāļus var kristīt, ja tas neradīs skandālu vai apjukumu.
Dokumentā, kas tapis, atbildot uz kāda Brazīlijas bīskapa jautājumiem, un ko apstiprinājis pāvests Francisks, arī nav iebildumu pret viendzimuma pāru bērnu kristīšanu, kuri ir adoptēti vai dzimuši, izmantojot surogātmātes sistēmu.
Patiesībā šādas kristības jau notiek dažādās diecēzēs visā pasaulē, norāda AFP.
Taču pasakot to skaidri, Vatikāns, šķiet, uzstāj uz to, cik svarīga ir vīzija, ko pāvests popularizē kopš stāšanās amatā 2013. gadā, proti, ka Baznīcai jābūt "atvērtai visiem".
"Tas noteikti ir solis ceļā uz iekļaujošāku baznīcu un atgādinājums, ka transseksuāli katoļi ir ne tikai cilvēki, bet arī katoļi," aģentūrai AFP sacīja ASV jezuītu priesteris Džeimss Mārtins, pazīstams LGBTQ ticīgo aizstāvis.
"Daudzās draudzēs un diecēzēs viņi ir bijuši atstumti. Es ceru, ka šis Vatikāna lēmums tagad viņiem atvieglos iespēju justies kā daļai no Baznīcas, kas galu galā ir arī viņu Baznīca," sacīja Mārtins.
Taču daudzi konservatīvie iebilst pret to, ko viņi uzskata par "LGBTQ lobiju" baznīcā, ko viņi apsūdz centienos mainīt pamata doktrīnu.
Vatikāna paziņojumā teikts, ka transseksuāli ticīgie "var saņemt kristību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi ticīgie, ja nepastāv situācija, kurā pastāv risks izraisīt publisku skandālu vai neskaidrību ticīgo vidū".
Daži uzskata, ka šis formulējums ir pietiekami neskaidrs, lai priesteri to varētu interpretēt atbilstoši saviem uzskatiem - tas ļautu diecēzēm turpināt darboties atšķirīgi, kā līdz šim.
ASV priesteris Martēns sacīja, ka "protams, pastāv risks, ka dažas diecēzes un draudzes turpinās viņus izslēgt".
Taču viņš sacīja, ka ir "grūti saprast", kāds varētu būt "skandāls", kas neļauj kristīties, piebilstot: "Atklāti sakot, lielāks skandāls būtu turpināt viņus izslēgt no baznīcas dzīves."
