Ukraina gatavojas tam, ka Krievijas gaisa uzbrukumi šoziem atsāksies. Pērn sistemātiski uzbrukumi bija vērsti pret valsts energotīklu, atstājot tūkstošiem cilvēku bez apkures un elektrības.

"Pēc ilgas 52 dienu pauzes ienaidnieks atjaunoja raķešu uzbrukumus Kijivai," paziņoja Kijivas pilsētas militārās pārvaldes vadītājs Sergejs Popko. 

Gaisa spēki paziņoja, ka tiek precizēts, vai uz galvaspilsētu bija mērķēts ar ballistisko raķeti "Iskander" vai pretgaisa raķeti S-400. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ paziņoja, ka Ukraina ir izvietojusi vairāk Rietumu pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo tā gatavojas otrajai ziemai, kad Krievija uzbrūk enerģētikas objektiem.

Pēdējo reizi pretgaisa aizsardzības sistēmas notrieca raķeti Kijivā 21. septembrī. Krītošās atlūzas ievainoja septiņus cilvēkus, tostarp bērnu.

Sestdien netika ziņots par cietušajiem vai bojājumiem galvaspilsētā, norāda AFP.

Taču divas raķetes trāpīja laukā starp divām apdzīvotām vietām Kijivas reģionā, paziņoja reģiona militārās administrācijas vadītājs Ruslans Kravčenko.

"Sprādziena vilnis sabojāja piecas privātās dzīvojamās ēkas. Bojāti jumti un logi," sacīja Ruslans Kravčenko.

Tikmēr citi Ukrainas reģioni naktī atvairīja dronu uzbrukumus.

Gaisa spēki paziņoja, ka no piektdienas vakara līdz sestdienas agrajam rītam notriekuši 19 no 31 Maskavas izšautā bezpilota lidaparāta.

"Krievijas okupanti lielāko daļu uzbrukuma bezpilota lidaparātu nosūtīja uz frontes apgabaliem," paziņoja Gaisa spēki, piebilstot, ka naktī Krievija izmantoja vairākas raķetes, taču neprecizēja, vai kāda no tām tika notriekta.

Ukraina brīdināja, ka tā var uzbrukt Krievijas naftas un gāzes infrastruktūrai, ja Maskava ziemā atkārtos savu triecienu kampaņu pret enerģētikas infrastruktūru.

Enerģētikas ministrs Germans Gaļuščenko intervijā izdevumam "Politico" sacīja, ka "būtu godīgi" vērsties pret Krievijas naftas un gāzes infrastruktūru, ja Ukrainas elektrotīkls tiktu pakļauts ilgstošiem uzbrukumiem.

Uz vietas Ukrainas spēki saskaras ar Krievijas karaspēka uzbrukumiem ap austrumu frontes pilsētu Avdijivku.

"Mūsu karavīri neatlaidīgi notur līniju Avdijivkas sektorā," sacīja Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Tarnavskis.

Ukrainas amatpersonas šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka gatavojas trešajam uzbrukumu vilnim no Krievijas spēkiem, kas Avdijivkai sāka uzbrukt aptuveni pirms mēneša.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022.gada 24.februārī, Kremļa propaganda bravurīgi solīja ieņemt Kijivu 3 dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus. Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabalā, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022.gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023.gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgu aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīcijas karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošajam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un pērn ziemā mērķtiecīgi vērsa triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.