Ukrainas Aizsardzības ministrijas galvenā izlūkošanas pārvalde pirmdien nāca klajā ar paziņojumu, kurā informēja par iespējamību, ka "Hamas" teroristiskie uzbrukumi Izraēlā varētu tikt izmantoti liela apmēra provokācijā pret Ukrainu. Proti, ka Krievija varētu būt nodevusi "Hamas" kaujiniekiem ieročus, kas iegūti kā trofejas Krievijas iebrukumā Ukrainā. Šie ieroči ir ražoti ASV un Eiropas Savienības valstīs.
Ukraiņu ieskatā nomelnošanas kampaņas ietvaros varētu parādīties nepatiesas apsūdzības pret ukraiņiem par Rietumu ieroču tirgošanu teroristiem.
Šīs liecības varētu parādīties kā atmaskojošas publikācijas un izmeklējošie raksti Rietumu medijos, taču tā visa esot Kremļa dezinformācijas kampaņa. Atbilstoši viņu sniegtajai informācijai, Krievijas specdienesti dezinformācijas kampaņā pret Ukrainu izmantos kādu bijušo ukraiņu robežsargu, kurš it kā nodevis savu valsti un pārcēlies uz Maskavu.
Kampaņas mērķis būšot diskreditēt Ukrainas bruņotos spēkus un panākt ārvalstu militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai.
Tikmēr ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" paziņojusi, ka nav novērojusi nekādus pierādījumus, ka Kremlis būtu atbalstījis, vadījis vai kā citādi iesaistīts "Hamas" uzbrukumos.
Ukrainas drošības dienestu rīcībā ir arī informācija par citām iespējamām provokācijām – viltus karoga operācijām Baltkrievijā. Otrdienas pēcpusdienā ienāca ziņas par to, ka, lai palielinātu baltkrievu atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā, iespējamas viltus karoga operācijas – iespējams uzbrukums baltkrievu infrastruktūrai, un tiek pieminēta kāda naftas bāze.
Pagājušajā gadā vietējais medijs "Kyiv Independent" pētīja Ukrainas bruņoto spēku ārvalstnieku leģionā notiekošo un vairākās publikācijās norādīja uz dažādām nebūšanām šajā armijas vienībā, citstarp – ziņoja par atsevišķu ieroču piesavināšanos, taču arī tur neizskanēja, ka kāds tirgotu kā palīdzību saņemtos ieročus tālāk.
Bija liecības par problēmām ar ieroču uzskaiti, iespējamu piesavināšanos, gan arī tur norādīts uz citām problēmām armijā, kas saistītas ar darba organizāciju un arī iekšējo atmosfēru.
Runājot ar latviešu karavīriem, kas arī karojuši Ukrainā vai joprojām to dara, un vaicājot par šīm rakstos norādītajām problēmām, viņi nekādas iespējamas nelikumības nebija manījuši, vairāk norādīja uz to, ko varētu raksturot kā situāciju, kurā kara birokrātija netiek līdzi kara realitātei.
Tas gan bija pirms gada – vispārējā iebrukuma pirmajos mēnešos. Var pieļaut, ka šobrīd situācija jau sen ir sakārtota.
Arī šonedēļ Ukraina turpināja pretuzbrukumu un Ukrainas bruņotie spēki ziņoja par sekmēm Melitopoles virzienā un citviet Zaporižjas apgabalā,
tāpat arī pie Andrijivkas netālu no Bahmutas. Sīvas cīņas ar iebrucēju turpinās arī Kupjanskas–Limānas virzienā. Taču uzbrukumi turpinās ne tikai frontē.
"Krievijas okupanti turpina ignorēt starptautiskās tiesības. Īsteno uzbrukumus ne tikai pa Ukrainas karaspēka pozīcijām, bet arī pa civilo infrastruktūru un apdzīvotajām vietām, terorizējot mierīgos iedzīvotājus. Kopumā ienaidnieks īstenoja vienu raķetes un 63 aviācijas uzlidojumus, 48 apšaudes no reaktīvajām sistēmām – kā pa mūsu karaspēka pozīcijām, tā arī pa civilajiem objektiem," stāstīja Ukrainas bruņoto spēku runasvīrs Andrijs Kovaļovs.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
