Jaunākie mediju apkopotie dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā jau aptuveni 1500 cilvēki, no tiem Gazas joslā – 600, bet Izraēlā – 900.
Starp nogalinātajiem, ievainotajiem vai par ķīlniekiem sagrābtajiem ir arī daudzi ārvalstnieki, tai skaitā Francijas, Krievijas, Ukrainas un Taizemes pilsoņi. Daudzi no nolaupītajiem ārzemniekiem atradās elektroniskās mūzikas festivālā, un "Hamas" kaujinieki draud viņus nogalināt, ja Izraēlas atbildes triecieni turpināsies.
Kopumā varētu būt nolaupīti vismaz 150 cilvēki. Ziņas par vismaz 30 ķīlniekiem ir nodotas viņu ģimenēm. Jautājums par ķīlniekiem Izraēlā šobrīd ir ļoti emocionāls. Tiek uzdots jautājums par to, kā Izraēla varētu nodrošināt ķīlnieku atbrīvošanu – vai ar speciālo spēku operācijām, pilna mēroga iebrukumu Gazā, sarunām vai dažādu metožu kombināciju.
Katara, kas ilgu laiku ir sniegusi būtisku finansiālu atbalstu Gazai un arī uzņem daļu no "Hamas" grupējuma vadības, ir mēģinājusi uzsākt sarunas, kas varētu nodrošināt vismaz dažu ķīlnieku atbrīvošanu.
Izraēlas varas iestādes tikmēr brīdināja, ka atbrīvotajās vietās pierobežā, iespējams, uzturas teroristi, tāpēc cilvēkiem jābūt uzmanīgiem.
Dots arī rīkojums par pilnīgu Gazas joslas blokādi – ūdens, degvielas un elektrības piegādes pārtraukšanu. Nav arī interneta. ANO aģentūra UNICEF, kas sniedz humāno un attīstības palīdzību bērniem visā pasaulē, brīdinājusi, ka humānā situācija konflikta zonā "strauji pasliktinās".
Vienlaikus turpinās daļas ārzemnieku evakuācija, un Izraēlu ar evakuācijas avioreisu plāno pamest gandrīz 170 Lietuvas pilsoņi, tai skaitā 40 svētceļnieki. Dienu iepriekš par savu pilsoņu evakuāciju paziņoja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdinājis, ka Izraēla pret "Hamas" kaujiniekiem izmantos milzīgu spēku. Viņš skaidrojis, ka Izraēlas aizsardzības spēku atriebība par pēdējās desmitgadēs ļaunāko uzbrukumu Izraēlas zemei ir tikai sākusies.
Vēl nav zināms, vai un kad varētu sākties sauszemes ofensīva Gazā.
Premjers arī atzina, ka Izraēlā joprojām atrodas vairāki "Hamas" kaujinieki un aicināja opozīcijas partijas izveidot nacionālās vienotības valdību.
Tikmēr Amerikas Savienotās Valstis (ASV) jau ir sākušas piegādāt kritiski nepieciešamo munīciju un militāro aprīkojumu Izraēlai. Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs apstiprināja, ka pirmā militārās palīdzības partija pēc "Hamas" uzbrukuma sākuma "ir ceļā" uz Izraēlu. Viņš atzina, ka būs papildu pieprasījumi pēc drošības atbalsta Izraēlai, jo tā turpina tērēt munīciju. Kērbijs vēlāk uzsvēra, ka ASV nav nodoma sūtīt savus karavīrus, lai tieši iesaistītos šajā bruņotajā konfliktā.
Vairākās rietumvalstīs dažādas ēkas izgaismotas zilā un baltā krāsā, lai izrādītu atbalstu Izraēlai. Bet Apvienotās Karalistes, ASV, Francijas, Itālijas un Vācijas vadītāji nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā norādījuši, ka ir vienoti atbalstā Izraēlai. Tajā pašā laikā tādās pilsētās kā Londonā, Ņujorkā un Sidnejā ir notikušas lielas pulcēšanās arī palestīniešu atbalstam.
Politologs Kārlis Daukšts sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka Izraēlai priekšā ir smags lēmums – lai ieietu Gazas sektorā, būtu jāiznīcina arī daudz civiliedzīvotāju, jo "Hamas" grupējums ir izveidojis milzu tuneļu sistēmu un civiliedzīvotāji noteikti cietīs, kas savukārt izsauks protestus pret Izraēlu.
Tāpēc, pēc Daukšta domām, "esam tikai šī konflikta sākumstadijā".
Viņš arī prognozēja, ka ASV, palīdzot Izraēlai, nepametīs Ukrainu un spēs sadalīt finanšu un militāro palīdzību uz divām daļām.
Karš var ietekmēt naftas tirgu
Karš Izraēlā rada jaunus naftas tirgus satricinājumu draudus. Vardarbība varētu izraisīt stingrākas ASV sankcijas pret Irānu, izjaukt iespējamo Izraēlas un Saūda Arābijas atkusni un izvērst konfliktu visā Tuvo Austrumu reģionā, un jebkurš no šiem faktoriem varētu radīt draudus degvielas cenu kāpumam, vēsta ASV medijs "Politico".
Irāna ir ļoti nozīmīgs spēlētājs pasaules naftas tirgū. Šī valsts pērn bija astotais lielākais naftas ražotājs pasaulē un augustā eksportēja aptuveni 2 miljonus barelu dienā, neraugoties uz sankcijām, kuru mērķis bija piespiest Teherānu atteikties no savām kodolenerģijas ambīcijām.
Enerģētikas analītiķi apgalvo, ka Irāna ir kļuvusi arvien prasmīgāka šo tirdzniecības sankciju apiešanā, izmantojot kuģu nodošanu no vienas kompānijai citai, lai šādi aizvestu arvien lielākus naftas apjomus ar atlaidēm uz Ķīnu.
KONTEKSTS:
Palestīniešu kaujinieki 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlā. Līdz šim brīdim kaujinieki izšāvuši jau vairāk nekā 3200 raķešu. "Hamas" un to sabiedrotie arī sagrābuši ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā.
Iebrukums pārsteidza nesagatavotus Izraēlas izlūkdienestus un drošības spēkus. Izraēlā oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, un valsts gatavojas militārajai operācijai Gazas joslā, lai atriebtos par sestdien notikušo teroristiskā grupējuma "Hamas" asiņaino ofensīvu Izraēlas teritorijā.
