Pēc Spānijā 23. jūlijā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās pārliecinošu vairākumu neizdevās gūt ne kreisajiem, ne labējiem spēkiem, jaunās valdības veidošana tika uzticēta līdzšinējam valsts premjeram Pedro Sančesam.
Ja viņam līdz 27. novembrim neizdosies izveidot stabilu koalīciju un nodrošināt nepieciešamo vairākumu parlamentā, Spānijā tiks izsludinātas vēl vienas pirmstermiņa vēlēšanas, kas, visticamāk, notiks janvārī.
Lai iegūtu vairākumu, Sančesam ir nepieciešams Katalonijas partiju – "Kopā par Kataloniju" (JxCat) un "Katalonijas Kreiso republikāņu" (ERC) – atbalsts parlamentā.
Apmaiņā pret to premjers piekritis izstrādāt un ieviest likumu, kas piešķirs amnestiju visām 2017. gadā notikušā Katalonijas neatkarības referenduma rīkošanā iesaistītajām personām.
"Tā ir vienošanās, kas dod vēsturisku iespēju atrisināt konfliktu, ko var un ir jāatrisina tikai politiski. Tā ir vienošanās starp divām organizācijām, kam ir dziļas domstarpības, bet kas spēj atrast kopīgu valodu iedzīvotāju labklājības un problēmu pārvarēšanas vārdā. Ir pienācis laiks parādīt Katalonijas iedzīvotājiem un pārējās Spānijas iedzīvotājiem jaunu apvārsni, kurā pagātnes grūtības vairs nebūs šķērslis," sacīja viens no premjera pārstāvētās "Sociālistu partijas" (PSOE) vadītājiem Santoss Serdāns.
Abu pušu vienošanās jau esot publicēta, vēstīja spāņu laikraksts "La Vanguardia". Dokumenta sākumā rakstīts, ka "pašreizējā politiskā situācija ļauj panākt vienošanos, lai uzsāktu jaunu posmu un palīdzētu atrisināt vēsturisko konfliktu par Katalonijas politisko nākotni".
Dokuments bija sagatavots jau aizvadītajā nedēļā, taču sarunas uz nedēļu tika atliktas, diskutējot par to, kā un kuriem cilvēkiem amnestija tikšot piešķirta, tikmēr ziņoja Spānijas lielākais laikraksts "El Pais".
"Katalonija iegūs no vairākiem skatupunktiem. Katalonija iegūs no vispārējās amnestijas. Tā būs amnestija bez izņēmumiem vai īpašajiem gadījumiem - amnestija visiem tiem, kam tā vai citādi ir pārmesta dalība referendumā. Turklāt Katalonija iegūs arī no politisko sarunu viedokļa, jo mēs būsim pie apaļā galda, kur notiek lēmumu pieņemšana un vienošanās.
Tas ļaus mums pavirzīties uz priekšu ceļā uz to, lai mūsu valsts, Katalonijas, liktenis tiktu nodots tās pilsoņu rokās," teica "Katalonijas Kreiso republikāņu" partijas priekšsēdētājs Oriols Džunkerass.
Sīkāka informācija par abu pušu vienošanos dienas laikā tiks iesniegta arī amatpersonām Briselē, vēstīja avots.
Zināms, ka tur pašlaik uzturas Katalonijas separātistu un politiskā spēka "Kopā par Kataloniju" līderis Karless Pudždemons, kurš Spāniju pameta, bēgot no kriminālvajāšanas par valdības aizliegtā neatkarības rederenduma rīkošanu Katalonijā.
Pēc 2017. gadā notikušā balsojuma, kad Pudždemons arī uz īsu brīdi pasludināja Katalonijas neatkarību, tiesvedība tika uzsākta pret simtiem cilvēku. Galvenie Katalonijas neatkarības kustības līderi, tostarp Pudždemons, valsti pameta, daļai tika piespriests līdz pat 13 gadiem ilgs cietumsods.
Spānijas tieslietu nozares pārstāvji Sančesu ir spēcīgi kritizējuši – apsūdzējuši korupcijā un pat norādījuši, ka tādā veidā valsts līderis grauj demokrātiju un atsakās no tiesiskuma.
Bažas par Sančesa noslēgto vienošanos ar katalāņu separātistiem pauda arī Eiropas Komisija (EK), kas Spānijas valdībai pieprasīja detalizētu informāciju par iecerēto likumu, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Spānija trešdien pieklājīgā, bet asā vēstulē Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāram Didjē Rendēram atbildēja, ka Spānijas konstitūcija neļauj pagaidu valdības administrācijām iesniegt parlamentam tiesību aktus.
Valsts ministrs Fēlikss Bolanjoss norādīja, ka šādu amnestijas likumprojektu varētu ierosināt tikai parlaments, nevis Ministru padome, un piebilda, ka, ja amnestijas likums tiks ierosināts, valdība ES un EK skaidros savu nostāju un sniegs detalizētu informāciju par likumprojektu.
Premjera iecere valstī arī izraisījusi vairākas dienas ilgus un saspringtus protestus.
Saskaņā ar varas iestāžu sniegto informāciju, otrdien Madridē bija pulcējušies aptuveni 7000 protestētāju, kuru rokās bija plakāti ar uzrakstiem "Nē amnestijai" un "Spānija nemaksā nodevējiem".
Sadursmēs ar kārtībsargiem tika ievainoti 39 cilvēki, tosarp 30 policisti.
Arī pirmdienas vakarā vairāki tūkstoši demonstrantu bija sapulcējušies pie Sančesa pārstāvētās "Sociālistu partijas" (PSOE) mītnēm Madridē, Barselonā un Valensijā.
