Salīdzinājumam: Latvijas platība ir ap 64 500 kvadrātkilometru, savukārt nedaudz virs 40 000 kvadrātkilometru aizņem tādas valstis kā Šveice un Nīderlande.

Ukrainas armijas pārstāve Natālija Humeņuka norādīja, ka šis ir tikai pirmais posms Ukrainas teritorijas atbrīvošanā.

Pretuzbrukumā ieguldīts daudz smaga darba un virzība notiek, taču par to netiek ziņots uzreiz.

Tikmēr pieaudzis Krievijas uzbrukumā Pokrovskai bojā gājušo skaits. Tur raķešu triecieni skāra vairākas dzīvojamās ēkas – saņemtas ziņas par deviņiem nogalinātajiem un 82 ievainotajiem.

Situācija ir sarežģīta arī citviet Ukrainas austrumos. Varasiestādes aicina Harkivas apgabala Kupjanskas iedzīvotājus evakuēt bērnus un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Krievija pēdējā laikā pastiprinājusi uzbrukumus reģionam un pēdējo dienu laikā arī tur gājuši bojā civiliedzīvotāji.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikmēr paziņojis, ka Turcijas valdība apņēmusies atdzīvināt un pat uzlabot Melnās jūras graudu iniciatīvu, lai atļautu Ukrainas graudu eksportu.

Erdogans uzskata, ka viņš un Krievijas prezidents Vladimirs Putins atradīs kopīgu valodu šajā jautājumā. Taču līguma atjaunošana būšot atkarīga no rietumvalstu solījumu izpildes.

"Mūsu pūliņu rezultātā divreiz pagarinātā Melnās jūras iniciatīva novērsa pārtikas krīzi, kas varēja izmaksāt simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības. No 17. jūlija mēs turpinām saziņu apturētās iniciatīvas atjaunošanai un paplašināšanai," teica Erdogans.

"Pagājušajā nedēļā manā telefona sarunā ar Putina kungu man bija iespēja vēlreiz dzirdēt Krievijas prasības un cerības. Putins, tāpat kā mēs, ir īpaši jutīgs pret mūsu Āfrikas brāļu un māsu piekļuvi graudu produktiem. Ceru, ka mums izdosies rast kopsaucēju šajā jautājumā. Bez šaubām, šīs problēmas risinājums bez turpmāka strupceļa ir atkarīgs no Rietumu valstu solījumu izpildes."

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.