Lai arī suņu gaļu ēst nebūs aizliegts, saskaņā ar likumu līdz 2027. gadam plānots aizliegt suņu audzēšanu patēriņam, kā arī suņu gaļas izplatīšanu vai pārdošanu.
Likuma pārkāpējiem draudēs cietumsods un naudassods līdz 30 miljoniem Korejas vonu jeb 21 tūkstoša eiro apmērā.
Tiem, kas turpinās nodarboties ar suņu kaušanu, var piespriest līdz trim gadiem cietumā, savukārt tiem, kas audzē suņus gaļai vai pārdod suņu gaļu, var piespriest ne vairāk kā divus gadus ieslodzījuma vietā, vēstīja raidsabiedrība BBC.
Jaunie tiesību akti stāsies spēkā pēc trim gadiem, dodot lauksaimniekiem un restorānu īpašniekiem laiku atrast alternatīvus nodarbinātības un ienākumu avotus. Viņiem būs jāiesniedz vietējām iestādēm plāns, kā pakāpeniski pārtraukt savu uzņēmējdarbību.
Saskaņā ar valdības statistikas datiem 2023. gadā Dienvidkorejā bija aptuveni 1600 suņu gaļas restorānu un 1150 suņu fermu.
Dienvidkorejā, tāpat kā dažviet Vjetnamā un Dienvidķīnā, ir senas suņa gaļas ēšanas tradīcijas. Dienvidkorejā to uzskata par pārtikas produktu, kas vasarā palīdzēja cilvēkiem pārvarēt karstumu, kā arī bija lēts un viegli pieejams olbaltumvielu avots laikā, kad nabadzības līmenis bija krietni augstāks, skaidroja ASV televīzijas ziņu kanāls CNN.
Suņu gaļas sautējums Dienvidkorejā tiek uzskatīts par delikatesi, taču to lielākoties iecienījuši seniori.
Vēl 2022. gadā veiktā "Gallup Korea" iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka tikai 8% Dienvidkorejas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nobaudījuši suņa gaļu, salīdzinot ar 27%, kas to bija darījuši 2015. gadā.
Turklāt mazāk nekā piektā daļa aptaujāto norādīja, ka atbalsta šīs gaļas patēriņu.
Bet no 2005. līdz 2014. gadam restorānu skaits, kas galvaspilsētā Seulā pasniedza suņu gaļu, samazinoties pieprasījumam, saruka par aptuveni 40%, liecina valsts oficiālā statistika.
Dienvidkoreja pie ieceres aizliegt suņa gaļu strādājusi jau kopš aizvadītā gadsimta 80. gadiem, taču līdz šim šajā jautājumā nav izdevies panākt progresu.
Pašreizējais valsts prezidents Juns Sukjols un viņa sieva ir lieli dzīvnieku mīļotāji. Pārim pieder seši suņi, un prezidenta kundze ir aicinājusi izbeigt suņu ēšanas tradīcijas valstī.
Arī dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas jau ilgstoši iestājušies par šīs gaļas aizliegšanu un atzinīgi novērtēja otrdien Dienvidkorejā pieņemto lēmumu.
Taču plānotais likumprojekts arī saniknojis suņu audzētājus un to uzņēmumu īpašniekus, kas nodarbojas ar suņu gaļas tirdzniecību un izplatīšanu.
Viņi apgalvo, ka šāda rīcība izpostīs gan viņu iztikas avotu, gan arī valsts tradīcijas.
Novembrī vairāki desmiti suņu audzētāju un audzētavu pārstāvji pulcējās pie prezidenta biroja Seulā, lai protestētu pret likumprojektu, un daudzi no viņiem bija atnesuši arī pašu audzētos suņus būros, kurus plānoja izlaist turpat uz vietas, iepriekš vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Notikuma vietā izcēlās saķeršanās starp lauksaimniekiem un policiju, un daļa protestētāju tika aizturēti.
Viens no suņu audzētājiem Lī Kjonsigs pagājušā gada novembrī aģentūrai Reuters sacīja: "Ja man nāksies slēgt saimniecību, tad, ņemot vērā finansiālo stāvokli, kādā es esmu, tiešām nav atbildes, ko es varu darīt... Es ar to nodarbojos jau 12 gadus, un tas ir tik pēkšņi.".
Novembrī Korejas Suņu gaļas asociācija paziņojumā presei apsūdzēja valdību, ka tā "draud ar šīs nozares iznīcināšanu" un ka tā ierosinājusi likumprojektu "bez nevienas diskusijas vai saziņas" ar suņu gaļas patērētājiem vai darbiniekiem.
"Nevienam nav tiesību atņemt 10 miljoniem (suņu gaļas patērētāju) tiesības uz pārtiku un 1 miljonam suņu audzētāju un strādnieku tiesības uz izdzīvošanu," teikts paziņojumā presei.
