ASV galvenais diplomāts atrodas vizītē reģionā un tās gaitā jau apmeklējis Turciju, Grieķiju, Jordāniju, Kataru, Apvienotos Arābu Emirātus un Saūda Arābiju.
Pirmdien pēc sarunām ar Saūda Arābijas kroņprinci Muhammedu ibn Salmanu al Saūdu Blinkens sacīja, ka kroņprincis izrādījis "acīmredzamu interesi" par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Izraēlu, ar nosacījumu, ka Gazas joslā tiek izbeigts karš un tiek sperti praktiski soļi palestīniešu valsts izveidošanas virzienā.
"Interese ir, tā ir reāla, tā var izmainīt situāciju," uzsvēra Blinkens.
Tas, ka Turcija un arābu valstis piekritušas sākt gatavoties Gazas joslas atjaunošanai, liecina par nostājas maiņu, norāda ziņu aģentūra "Associated Press".
Līdz šim tās līdzīgus ASV aicinājumus bija noraidījušas, kā priekšnosacījumu izvirzot uguns pārtraukšanu un Gazas joslas palestīniešu stāvokļa uzlabošanu.
Otrdien un trešdien Blinkens tiksies ar Izraēlas un palestīniešu pašpārvaldes līderiem un pārrunās Turcijas un arābu valstu priekšlikumus.
Vizīti reģionā Blinkens noslēgs ar tikšanos ar Ēģiptes prezidentu. Trīs mēnešu laikā šī ir jau ceturtā Blinkena vizīte Tuvajos Austrumos.
Gazas joslā jau ceturto mēnesi turpinās Izraēlas karš pret teroristu grupējumu "Hamās".
Blinkena vizīte notiks dienu pēc tam, kad Izraēlas armija paziņoja, ka tā turpmāk veiks mērķētākas operācijas Gazas joslas centrālajā un dienvidu daļā. Izraēla vakar arī paziņoja, ka tās aviācijas triecienā Libānas dienvidos ir nogalināts radikālās kustības "Hizbullāh" augsta ranga komandieris Visāms el Tavīls.
Blinkens kopš pagājušās nedēļas beigām atrodas Tuvajos Austrumos, lai mēģinātu novērst plašāku karadarbību reģionā.
Taču analītiķi norāda, ka Izraēlas nāvējošais uzbrukums Tavīlam, kā arī pagājušajā nedēļā notikušais spēcīgais sprādziens Libānas galvaspilsētā Beirūtā, kurā nogalināja vienu no "Hamās" augstākajām amapterosnām Sālehu al Arūri, tikai vairo spriedzi reģionā un palielina iespēju, ka "Hizbullāh" varētu iesaistīties karā.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Kopš 2023. gada oktobra sākuma Gazas joslā karadarbības dēļ bojā gājuši vismaz 20 tūkstoši tās iedzīvotāju, apgalvo "Hamās" pārvaldītā Veselības ministrija.
Izraēlas intensīvajos uzlidojumos bojātas plašas apdzīvotas teritorijas Gazā - aptuveni puse ēku, tostarp skolas un medicīnas iestādes, zem kurām atradušies "Hamās" teroristu izveidotie tuneļi un komandcentri.
Telaviva apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
