Somijai ir Eiropas Savienībā garākā robeža ar Krieviju. Kad ziemeļvalsts aprīlī pievienojās NATO, Maskava brīdināja, ka būs spiesta veikt pasākumus, lai novērstu "Somijas dalības (aliansē) radīto apdraudējumu Krievijai, tajā skaitā, stiprinot aizsardzību pie savas robežas, ja NATO Somijā izvietos karavīrus vai aprīkojumu".
Somijas atbilde bija vienkārša. Nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad tā pievienojās militārajai aliansei, valsts sāka būvēt žogu uz robežas ar austrumu kaimiņu. Tiesa, lēmums par to tika pieņemts jau gadu iepriekš.
Žoga būvniecība Somijā notiek pilotprojekta ietvaros un drošības apsvērumu dēļ to filmēt nav ļauts. Robežsardzes pārstāvis norādīja – tas ir ne vien žogs, bet arī novērošanas un aizsardzības sistēmas.
Plānots, ka žogs tiks pabeigts līdz 2026. gada beigām un stiepsies aptuveni 200 kilometru garumā. Kā pauda Somijas robežsardze, pilotprojekts ļaus identificēt nepieciešamos uzlabojumus nākamajās projekta fāzēs.
"Pilotprojekta uzdevums ir nodrošināt mehānismu un operacionālo darbību testēšanu, kā arī taktisko pusi reālos apstākļos, kādos žogs būs nepieciešams," sacīja Somijas robežsardzes pārstāvis Juho Vanhatalo.
Pērn Somija konstatēja tikai 30 nelikumīgas robežšķērsošanas gadījumus, ziņojusi valsts robežsardze.
"Tūlītēju bažu nav, taču Somijai ir pieredze no 2015., 2016. gada, kad Krievija spieda migrantus pāri Somijas ziemeļu robežai. Un Somija tam pievērš uzmanību, jo tas ir drauds drošībai," uzsvēra Somijas Starptautisko attiecību institūta vadošais pētnieks Mati Pesu.
Tāpat ziemeļvalsts robežsardze ne vien ir lietas kursā par situāciju arī uz citu valstu robežām, bet arī dalās pieredzē ar, piemēram, Latviju un Lietuvu, kur pēdējā laikā pastiprinājusies nelegālās migrācijas plūsma.
"Vispirms es gribu norādīt, ka mums ir ļoti laba komunikācija gan ar Baltijas, gan Polijas kolēģiem. Mēs apmaināmies ar informāciju ne tikai par ikdienas operatīvo situāciju uz robežas, bet arī viņu pieredzi, kā vislabāk izmantot fiziskās barjeras robežas aizsardzībā. Mēs ļoti labi apzināmies situāciju uz Baltkrievijas robežām ar Poliju, Lietuvu un Latviju, un līdz šim, kā jūs labi zināt, tā ir bijusi vērsta pret Eiropas Savienību – no Baltkrievijas," skaidroja Vanhatalo.
Kā norādīja eksperti, daļā robežas posmu ir tik sarežģīts reljefs un biezi meži, arī laikapstākļi ziemā esot tik ekstremāli, ka tur žoga būvniecība pat nav nepieciešama. Turklāt sadarbība starp abu valstu robežsardzi esot stabila.
"Šobrīd uz robežas situācija ir mierīga. Interesanti, ka te, Somijā ir uzskats, ka krievi līdz šim ir uzvedušies diezgan profesionāli. Ikdienas sadarbība, kas joprojām turpinās starp Somijas un Krievijas pierobežas amatpersonām, ir ļoti normāla," vērtēja Pesu.
Taču labāk būt gatavam jebkam – oktobra pirmajā nedēļā Somijas robežsardze vada apjomīgas mācības, lai sagatavotos migrantu masveida pieplūduma scenārijam. Kopumā mācībās piedalās aptuveni tūkstoš cilvēku, tajā skaitā starptautiskie eksperti no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras jeb "Frontex", kā arī Igaunijas policija un robežsardze.
