Ukrainā noslēgumam tuvojas šī gada saulespuķu ražas novākšana un oktobra sākumā darbs turpinās vēl dažos atlikušajos laukos. Zaporižjas apgabalā kombains savā noteiktā ritmā līniju pa līnijai izkuļ jau izžuvušās saulespuķu galvas, lai no tām atdalītu melnās sēklas.
Neskatoties uz to, ka karš turpinās, lauksaimniekiem ir jāturpina strādāt – lai gan Zaporižjas apgabalā tepat uz dienvidiem notiek intensīvas kaujas.
Dabas un klimatiskie apstākļi ļauj audzēt saulespuķes visā Ukrainas teritorijā, bet dienvidu mežstepju un stepju zemēs tam ir vislabvēlīgākie apstākļi. Viens no ražas līderiem ierasti bijis arī Zaporižjas apgabals – aptuveni trīs ceturtdaļas no kura joprojām atrodas Krievijas okupācijā.
Pieredzējušais kombaina vadītājs Aleksandrs stāsta, ka šeit raža šogad bijusi laba – 25 tonnas saulespuķu sēklu no hektāra. Tam bijuši pateicīgi laikapstākļi gan saules, gan lietus ziņā.
Tomēr šeit piefrontē karš ir izmanījis arī lauksaimnieku darbu un dzīvi.
"Ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos. Viss ir daudz smagāk," atzīst Aleksandrs. "Piemēram, apšaudes. Šauj, kur pagadās. Cilvēkiem tas nepatīk. Bet ko darīt – jāstrādā taču tik un tā. Pametīsi zemi novārtā – nezāles saaugs. Pamēģini pēc tam tikt vaļā. Tādas lūk lietas."
Atbildīgais par šiem laukiem ir 22 gadus vecais Artjoms – viņš ir agronoma palīgs. Galvenais agronoms ir viņa tēvs, Artjoms nolēmis sekot tēva pēdās. Viņš parāda, kā uz lauka var noskaidrot, vai saulespuķes jau gatavas kulšanai.
"Ļoti vienkārši. Ja uz zoba kā grauzdēta, tad principā arī viss. Viss vienkārši. Tas tā, ja uz lauka vajag pārbaudīt. Bet vispār ir speciāli aparāti."
Šajās nedēļās melnās saulespuķu sēklas – šīs paredzētas eļļai - bagātīgi pilda kravas auto piekabes, kas tad dodas uz glabātuvēm.
Taču pagājušā gada februārī un martā tikko pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma, kad nebija saprotams, cik tālu aizies okupantu armija, kur to apturēs, lauksaimnieki šeit bija nonākuši smagas dilemmas priekšā.
"Sākumā domājām, vai braukt prom, ko darīt. Tehniku pārvest, nepārvest. Vai visus graudus uzreiz pārdot vai nē. Tad mazliet nomierinājāmies, pasēdējām, padomājām, nolēmām gaidīt un skatīties, kas būs tālāk. Un tā jau pusotru gadu strādājam. Principā viss ir normāli. Nu jā – šeit mēdz atlidot raķetes, bija tur nedaudz tālāk rūpnīcā. Mūsu laukos raķetes pagaidām nav kritušas," stāsta Artjoms.
"Pirms pāris nedēļām te netālu raķete atlidoja pa noliktavām. Tālāk ciemā bija trieciens."
Ukrainas zemniekiem problēmas sagādā ne tikai Krievijas rīkotās apšaudes. Kopš aktīvās karadarbības sākuma lauksaimnieku darbam nepieciešamās dīzeļdegvielas cena ir divkāršojusies – no aptuveni 65 centiem līdz 1,30 eiro par litru. Bet graudu iepirkuma cenas tagad ir krietni zemākas.
"Dzīve kļuvusi daudz grūtāka, jo ļoti kritušās graudu cenas. Un dīzeļa cena tagad ļoti augsta. Pirms kara dīzelis bija 25 hrivnas (0,65 eiro), tagad 50 hrivnas (1,30 eiro) – divreiz dārgāk. Savukārt graudu cena kritusies divas reizes.
Pirms kara pārdevām par 12 000 līdz 17 000 hrivnu (310 līdz 440 eiro) par tonnu, bet tagad iepirkuma cena ir 7600 hrivnu (196 eiro) par tonnu."
Ukrainas lauksaimnieku darbu apgrūtina arī produkcijas eksporta problēmas. Kas attiecas uz nesaskaņām ar Poliju, Artjoms uzskata, ka tās drīz tiks atrisinātas. Lielākas problēmas sagādājis Krievijas lēmums šovasar atkal bloķēt Melnās jūras ostas. Artjoms jau no sākuma neticēja, ka graudu eksporta vienošanās noturēsies.
"Es pret to attiecos skeptiski, jo Krievija tāpat neļautu mums no ostām eksportēt graudus. Ja mēs sāktu ātri pārdot ražu, papildinātos Ukrainas valsts kase, bet Krievija to negrib pieļaut."
"Tās bija pasaciņas, migla acīs," par Krievijas solījumiem nelikt šķēršļus Ukrainas graudu eksportam saka Artjoms.
Zaporižjas apgabala zemnieki tikmēr jau sākuši gatavoties nākamā gada lauksaimniecības darbu sezonai, viņi gatavojas atkal sēt, kult un strādāt. Zemnieki cer, ka Ukrainas armijas pretuzbrukuma rezultātā fronte un okupantu karaspēks tiks novirzīts tālāk no viņiem.
