Pagājušā naktī Krievija turpināja uzbrukumus arī galvaspilsētai Kijivai. Šobrīd zināms par četriem cietušajiem, taču informācija tiek precizēta.
Vairāk nekā trīs stundu ilgās gaisa trauksmes laikā šonakt Kijivā bija ļoti labi dzirdams, kā strādā pretgaisa aizsardzība un dzirdami spēcīgi blīkšķi.
Krītot notriektajiem droniem, ir nodarīti postījumi kādai dzīvojamajai ēkai, bojājot augstspiediena gāzes padeves sistēmu. Sadegusi arī kāda automašīna, tāpat ir informācija, ka atlūzas nokritušas uz pasažieru lidostas skrejceļa. Vēl krītošās atlūzas ir nodarījušas postījumus kādai apjomīgai degvielas tvertnei.
Uzbrukumi 9. maija priekšvakarā
Spēcīgi uzbrukumi Kijivai vairākas dienas pēc kārtas notika arī pagājušā nedēļā, bet ukraiņiem tas nav nekas jauns. Jau ir pierasts pie Krievijas pastiprinātiem centieniem uzbrukt kādos īpašos datumos, piemēram, gadu mijā vai neilgi pirms tam, kad cilvēki svin svētkus vai atpūšas.
Taču šim teroram nav nekādas būtiskas ietekmes. Ja nu vienīgi vēl vairāk stiprina apņēmību pieveikt uzbrucēju. Tā pagājušā nedēļā Ukrainas parlaments nobalsoja par likumu, kas paredz novākt pilnīgi visus pieminekļus, kas veltīti padomju laika varoņiem vai Krievijas impērijas pārstāvjiem. Šis likumprojekts jau ir nodēvēts par "anti-Puškina" likumprojektu, un saskaņā ar to par kultūras mantojumu vairs netiks uzskatīti pieminekļi, kas veltīti cilvēkiem, kas ieņēmuši vadošus amatus Komunistiskajā partijā, PSRS vadītāji vai ir Krievijas impērijas vai padomju totalitārās politikas simboli un citi.
Saistībā ar šo likumu arī sākušies priekšdarbi, lai no Kijivas Tēvzemes pieminekļa izņemtu PSRS simbolu – sirpi un āmuru – un tā vietā uzliktu Ukrainas trejžuburi. Šis piemineklis ir milzīga monumentāla statuja galvaspilsētā.
Frontē Krievijai bez būtiskiem izrāvieniem
Savukārt frontē nav būtisku izrāvienu vai pārmaiņu Krievijā plaši atzīmētās Uzvaras dienas priekšvakarā. Frontes līnija nav būtiski izmainījusies pēdējo mēnešu laikā. Neskatoties uz milzīgajiem resursiem, kas iepriekš tika ieguldīti Bahmutas ieņemšanai, šajā pilsētā joprojām stāv ukraiņu karavīri.
Nedēļas nogalē turpinājās ļoti saspringtā situācija Zarporižjas atomelektrostacijas teritorijā. Eiropā lielākā atomelektrostacija jau vairāk nekā gadu atrodas Krievijas karaspēka pakļautībā, un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi pauda satraukumu par situāciju – tā kļūst neprognozējama un potenciāli bīstama.
Grosi norādīja uz nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai novērstu riskus atomstacijas avārijai. Šajā paziņojumā arī pausts, ka apšaudes atomelektrostacijas apkaimē notiekot regulāri, un viena šāda notikusi arī vēlā piektdienas, 5. maija, vakarā.
Šobrīd zināms, ka no atomelektrostacijas apkaimes – Enerhodaras pilsētiņas, kur dzīvo liela daļa atomelektrostaciju apkalpojošie cilvēki –, Krievija pēdējo dienu laikā organizējusi plašu cilvēku izvešanu. Tā ir plašāka evakuācija, kas notiek visā Krievijas kontrolētajā Zaporižjas apgabala daļā.
Minētā cilvēku evakuācija vedina domāt, ka Krievijas karaspēks gatavojas, ka ukraiņu pretuzbrukums varētu notikt Zaporižjas apgabalā, taču tikpat labi tas var būt Hersonas apgabals.
KONTEKSTS:
Krievija karu pret Ukrainu sāka 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu, un pēdējos mēnešus dažādi incidenti, sprādzieni un dronu uzbrukumi notikuši arī Krievijas teritorijā, kā arī Baltkrievijā, kur nogranda sprādzieni militārajā lidlaukā.
