Likumsargi veica kratīšanu Koštas rezidencē un izsniedza aresta orderi pret vienu no viņa vadošajiem padomniekiem. Aizdomas korupcijā krīt arī uz diviem ministriem.
Izmeklēšana notiek arī par Portugāles premjera iespējamo personisko iesaistīšanos šajā lietā, kas skar valsts atļauju izsniegšanu un līgumus par litija pazemes ieguvi un ūdeņraža ražošanu.
Līdz ar valdības krišanu Portugālē varētu notikt ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
"Gods pildīt premjerministra pienākumus nav savienojams ar jebkādām aizdomām par viņa godīgumu, viņa labo uzvedību un vēl jo mazāk ar jebkādiem likuma pārkāpumiem. Līdz ar to, šādos apstākļos es, protams, esmu paziņojis Valsts prezidentam par savu atkāpšanos," paziņoja Košta.
Portugāles prezidents vēsta, ka pieņēmis Koštas demisiju. Trešdien viņš sasaucis parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvju sanāksmi, lai vienotos par pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Portugāles sociālistu līderis Košta bija Portugāles valdības vadītājs gandrīz astoņus gadus – kopš 2015. gada novembra.
Viņa krišanu izraisīja aizdomas par korupciju darījumos, kas saistīti ar litija ieguves un ūdeņraža ražošanas projektiem.
Litijs ir nepieciešams elektrisko bateriju ražošanai. Portugālē ir lielākās šī metāla iegulas Eiropā, taču līdzšinējo ieguves apjomu pilnībā patērē keramikas un stikla rūpniecība.
Otrdien parādījās ziņas, ka policija aizturējusi premjerministra kancelejas vadītāju, kā arī veikusi kratīšanas vairākās valsts iestāžu ēkās un īpašumos.
Augstākā tiesa korupcijas izmeklēšanas ietvaros izvērtē, vai aizdomās turamie tikai izmantojuši premjera vārdu, vai arī valdības vadītājs bijis tieši iesaistīts, paziņojusi prokuratūra.
Izmeklēšanas tiesnesis izdevis orderus arī Sinešas mēra un vēl trīs personu aizturēšanai, lai tādējādi novērstu to bēgšanu un nodrošinātu pierādījumu aizsardzību.
Starp aizdomās turamajiem ir arī Portugāles infrastruktūras ministrs un vides pārvaldes vadītājs.
Kā vēsta izdevums "Politico", 62 gadus vecais Košta tika uzskatīts par nopietnu kandidātu uz Eiropadomes prezidenta posteni, kas atbrīvosies 2024. gada novembrī, bet saistība ar korupcijas skandālu nozīmē, ka uz amatu, ko pašlaik ieņem beļģis Šarls Mišels, nāksies meklēt citu kandidātu.
