Vairums no 31 NATO dalībvalsts ir parakstījušas CFE, kas ierobežo konvencionālā smagā bruņojuma izvietošanu Eiropā. Tas attiecas uz tankiem, bruņutransportieriem, smago artilēriju, kara lidmašīnām un helikopteriem. Līgums tika parakstīts 1990. gada novembrī, bet pilnībā tika ratificēts tikai divus gadus vēlāk.

NATO paziņoja, ka tās dalībvalstis, kas parakstīja līgumu, aptur dalību tajā, un norādīja, ka situācija, kurā sabiedroto valstis ievēro līgumu, bet Krievija to nedara, nebūtu ilgtspējīga.

Krievija jau 2007. gadā apturēja savu dalību CFE un kopš 2015. gada nepiedalījās CFE konsultāciju grupas darbā. 

Otrdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Maskava ir pabeigusi izstāšanos no līguma.

Reaģējot uz to, NATO paziņoja, ka sabiedrotie, kas ir parakstījuši līgumu, saskaņā ar savām tiesībām plāno apturēt dalību tajā uz tik ilgu laiku, cik tas būs nepieciešams, un šo lēmumu pilnībā atbalsta visi NATO sabiedrotie.

NATO uzsvēra, ka tās dalībvalstis joprojām ir apņēmušās "samazināt militāro risku un novērst nepareizu izpratni un konfliktus".

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā pagājušā gada februārī Vladimirs Putins uzdeva militārās rūpniecības uzņēmumiem strauji paātrināt smagā bruņojuma ražošanu.

Kā ziņots, gada sākumā Maskava apturēja savu dalību arī Krievijas un ASV noslēgtajā Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā (START).