ĪSUMĀ:
- Nigēras apvērsuma vadītāji uz nenoteiktu laiku slēguši gaisa telpu.
- Lai arī ECOWAS iepriekš solīja militāri iejaukties Nigērā notiekošajā apvērsumā, visas kopienas dalībvalstis tam nepiekrīt.
- Āfrikā, jo īpaši Sāhelas reģionā, vardarbības līmenis pēdējos desmit gados ir četrkāršojies.
- Lai atjaunotu kārtību, "Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena" (ECOWAS) militāri iesaistījusies arī iepriekš.
Par gaisa telpas slēgšanu tika paziņots svētdien vēlu vakarā, kad Nigēras galvaspilsētas Niamejas stadionā bija sapulcējušies desmitiem tūkstošu cilvēku, kas pauda savu atbalstu apvērsuma rīkotājiem un valstī varu pārņēmušajiem ģenerāļiem jeb Nacionālajai padomei dzimtenes aizsardzībai (CNSP).
Padomes pārstāvis Amadū Abdramane norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir saistīta ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) militāras intervences draudiem, vēsta medijs "Al Jazeera".
"Divās Centrālāfrikas valstīs jau ir izvietots karaspēks, kas gatavojas militārai intervencei," tā, skaidrojot savu lēmumu, valsts televīzijā paziņoja Abdramane.
"Jebkura valsts, no kuras pret Nigēru vērsīs militāras darbības, tiks uzskatīta par karojošu valsti. Iebrukuma gadījumā Nigēras bruņotie spēki un visi mūsu aizsardzības un drošības spēki, kurus atbalsta mūsu tauta, ir gatavi aizstāvēt mūsu valsts integritāti un godu," brīdina Abdramane.
Svētdien Niamejas stadionā bija pulcējušies aptuveni 30 000 cilvēku, daži pār pleciem bija apvilkuši Krievijas karogu. Stadions, kurā ļaudis bija sanākuši, nodēvēts Seini Kunče vārdā – viņš vadīja pirmo Nigēras apvērsumu 1974. gadā.
Zināms, ka Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) militāro spēku vadītāji piektdien vienojās par kopīgu plānu iespējamai militārai intervencei Nigērā. Reģiona ekonomiski un militāri spēcīgākajā valstī Nigērijā parlaments pret šo plānu iebilda un mudināja ECOWAS bloku izvairīties no spēka pielietošanas. Parlaments ir pieprasījis Nigērijas prezidentam Bolam Ahmedam Tinubu vismaz pagaidām likt uzsvaru uz diplomātiskajiem centieniem.
Pret iejaukšanos iestājās arī Alžīrija un Čada – abas valstis ekonomiskajai kopienai nepieder, taču tām ir spēcīgas armijas.
Alžīrijas prezidents Abdelmadžids Tebune brīdina, ka militārs iebrukums Nigērā varētu vēl vairāk pasliktināt drošības situāciju Sāhela reģionā, kur pēdējos gados aktīvi ir dažādi džihādistu grupējumi.
Arī Itālija aicina Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu izmantot diplomātiskos līdzekļus, lai panāktu prezidenta Bazuma atjaunošanu amatā. Itālija bažījas, ka jauns militārs konflikts Āfrikā pastiprinās migrantu plūsmu uz Dienvideiropu, kur šogad pa Vidusjūru ir ieradušies jau vairāki simti tūkstoši cilvēku.
Tikmēr Nigēras kaimiņvalstis Mali un Burkinafaso, apgalvo, ka ECOWAS karaspēka iebrukums Nigērā būtu kara pieteikums arī pret tām.
Daži novērotāji apgalvo, ka bloka stingro nostāju rosinājuši Rietumu sabiedrotie - jo īpaši ASV un Francija. Taču ECOWAS kaujinieciskā reakcija uz Nigēras apvērsumu atklāj arī plaisas tās 15 dalībvalstu aliansē.
Lai atjaunotu kārtību, "Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopiena" (ECOWAS) militāri iesaistījusies arī iepriekš. Reģionālajiem spēkiem ECOMOG bija izšķiroša nozīme Sjerraleones un Libērijas pilsoņu kara izbeigšanā deviņdesmitajos gados. Alianse 2017. gadā arī palīdzēja padzīt bijušo Gambijas autokrātu Jaju Džamehu, kurš pēc zaudētām vēlēšanām atteicās nodot varu.
Taču Nigēra ir vislielākais izaicinājums ECOWAS 30 gadu laikā, uzskata analītiķi.
Mali un Burkinafaso ECOWAS draudus nosauca par blefu, sakot, ka uz bruņotu iejaukšanos Nigērā tiks atbildēts ar spēku. Arī Gvineja nostājās pučistu līderu pusē. Visas trīs valstis un Nigēra ir izslēgtas no ECOWAS un veido daļu no militāri vadītas joslas, kas Āfrikas Sāhelas reģionā stiepjas no Gvinejas rietumiem līdz Sudānas austrumiem.
Ap Nigēriju tikmēr apvienojušās bagātākās piekrastes valstis, kuru stabilitāti apdraud nemierīgie ziemeļu kaimiņi. Pēdējos gados Gvinejas līča valstis, kas iepriekš dzīvoja mierā, nu ir piedzīvojušas uzbrukumus vietās, kur tās robežojas ar Mali un Burkinafaso.
Šis apvērsums ir liels trieciens ASV un sabiedrotajiem, kas Nigēru uzskatīja par pēdējo nozīmīgāko pretterorisma partneri Sāhelas reģionā.
Tā ir plaša teritorijā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, kur ar "Al Qaeda" un ISIL (ISIS) saistīti kaujinieki ir paplašinājuši savu darbības teritoriju un sākuši apdraudēt arī tādas piekrastes valstis kā Benina, Gana un Togo.
ASV, Francija un Eiropas valstis Nigērai ir piešķīrušas militāro palīdzību kopā simtiem miljonu dolāru apmērā. Francija šajā valstī ir izvietojusi 1500 karavīru, taču viņu nākotne šobrīd nav skaidra. Nigērā ir arī 1100 ASV militārpersonu, kas Agadesas pilsētā izmanto tai stratēģiski svarīgo bezpilota lidaparātu bāzi.
Medijs "Al Jazeera" vēstīja, ka pussausajā Sāhelas reģionā, kas Āfrikas piekrasti atdala no Sahāras, bruņoti grupējumi rosās kā skudras uz cukura, un tos vilina vāju valstu, drūmo ekonomisko izredžu, iedzīvotāju skaita pieauguma un bargā klimata apstākļu kombinācija.
Analītiķi norāda, ka Āfrikā, jo īpaši Sāhelas reģionā, vardarbības līmenis pēdējos desmit gados ir četrkāršojies, un pagājušajā gadā ir sasniedzis savu augstāko līmeni.
Saskaņā ar Āfrikas Stratēģisko pētījumu centra datiem ir reģistrēti gandrīz 10 000 nāves gadījumu uzbrukumos, galvenokārt Mali un Burkinafaso.
Taču pēdējos gados bruņotie grupējumi ir sākuši paplašināt savu darbības jomu, virzoties uz piekrastes valstīm, kurām vēsturiski ir bijis grūti cīnīties ar pirātismu Atlantijas okeānā.
Togo 2022. gada jūnijā izsludināja ārkārtas stāvokli, reaģējot uz uzbrukumu, kurā tika nogalināti astoņi karavīri. Atbildību par to uzņēmās ar "Al-Qaeda" saistīts grupējums, kas bāzējas Mali, un tas bija pirmais šāda veida uzbrukums valstī.
Pagājušajā gadā Beninā reģistrēts astoņas reizes vairāk vardarbības gadījumu nekā 2021. gadā. Nesenie uzbrukumi Kotdivuārā rada aizdomas, ka šajā valstī jau slepus darbojas teroristu grupējumi.
Tikmēr Nigērā, kas līdz šim bija pēdējā Francijas un ASV sabiedrotā Sāhelā, pēdējos gados ar uzbrukumiem saistīto nāves gadījumu skaits bija samazinājies par vairāk nekā 50%.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Nigērā notikušais apvērsums ir jau septītais Rietumāfrikā un Centrālāfrikā trīs gadu laikā. Tas ir satricinājis Āfrikas Sāhelas reģionu, kas cīnās ar bruņotajiem grupējumiem, kas saistīti ar "Al-Qaeda" un ISIL (ISIS), un ir viens no nabadzīgākajiem reģioniem pasaulē.
Apvērsuma rīkotāji paziņoja, ka ir anulēta Nigēras konstitūcija, ir apturēta visu valsts institūciju darbība, ir slēgtas valsts robežas un tiek ieviesta komandantstunda.
