Erdogans ar šādiem izteikumiem nācis klajā pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Turcijas pretestība Zviedrijas uzņemšanai aliansē ir sadusmojusi Vašingtonu un Briseli, kas uzskata, ka Stokholma ir darījusi pietiekami daudz, lai kliedētu Ankaras bažas.
Erdogans bloķē Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) kaujiniekiem.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu, lai gan tā pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn, pēc tam kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.
Erdogans atkal pauda bažas par Zviedrijas attieksmi pret terorismā apsūdzētajiem, jautājot, "kā valsts, kurā uz ielām ir teroristi (..), var dot ieguldījumu NATO". Taču viņš arī neizslēdza iespēju dot zaļo gaismu Zviedrijas dalībai NATO, ko viņš pirmdien apspriedīs ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu.
"Otrdien līderu samitā, kas notiks Viļņā, mēs ar mūsu partneriem apspriedīsim [Turcijas bažas]. Mēs pieņemsim vislabāko lēmumu, lai kāds tas būtu," televīzijā paziņoja Erdogans.
Zviedrijas tieslietu ministrs tikmēr paziņojis, ka Zviedrija varētu mainīt Protestu likumu, kurā ietilpst arī tiesības publiski dedzināt Korānu.
Līdz šim likums Zviedrijā nav aizliedzis Korāna publisku dedzināšanu, taču uz valsti ir izdarīts spiediens – Turcija, no kuras Zviedrija vēl gaida atbalstu dalībai NATO, paudusi neapmierinātību.
Korāns Stokholmā pēdējo mēnešu laikā publiski dedzināts jau divreiz, un tas izraisīja asu Ankaras reakciju. Vienlaikus Zviedrijā notiesāts Turcijas pilsonis par naudas vākšanu Kurdistānas Strādnieku partijai, kuru Turcija uzskata par teroristiem.
Zviedrijas ārlietu ministrs apgalvo, ka valdība ir izpildījusi Turcijas vēlmes, sperot soli tuvāk uz iestāšanos NATO.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl bija jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Somijas gadījumā to paveikušas visas 30 dalībvalstis, un Somija oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija.
