Baltkrievijas aizsardzības ministra palīgs ģenerālmajors Leonīds Kosinskis žurnālistiem sacīja, ka "Vagner" kaujinieki varētu izmantot bijušo Baltkrievijas armijas nometni Asipoviču rajonā, aptuveni 90 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minskas.
.@mchancecnn tours a military base in Belarus, believed to be the site where Wagner forces would be located if they came to the country. pic.twitter.com/M8aL1NnngT
— CNN International PR (@cnnipr) July 7, 2023
Nometni agrāk izmantoja armija, bet pēc tam tā tika nodota teritoriālās aizsardzības spēkiem.
Žurnālistiem tika parādītas rindas ar tukšām teltīm, kurās, pēc Kosinska sacītā, varot izmitināt līdz 5000 kaujinieku.
Kosinskis sacīja, ka "Vagner" pārstāvji vēl nav apskatījuši nometni, lai pārliecinātos, vai tā atbilst viņu vajadzībām. "Kad "Vagner" pieņems galīgo lēmumu par to, vai pārvietoties uz Baltkrieviju vai nē, viņi redzēs, kur un kā izvietot spēkus," sacīja Kosinskis.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins atrodas Krievijā un vāgnerieši joprojām atrodas savās nometnēs, raisot jaunus jautājumus par vienošanos, kas izbeidza "Vagner" kaujinieku gājienu uz Maskavu ar mērķi gāzt valsts militāro vadību.
Joprojām ir daudz neskaidrību par šo vienošanos, kas tika panākta ar Lukašenko starpniecību, un nav skaidrs, kā Prigožina uzkavēšanās Krievijā to varētu ietekmēt.
Lukašenko apgalvojumu nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, bet arī Krievijas mediji ziņoja, ka Prigožins nesen redzēts savos birojos Sanktpēterburgā.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien atkal izvairījās atbildēt uz jautājumiem par Prigožina atrašanās vietu un atteicās komentēt, vai viņa atrašanās Krievijā būtu pretrunā ar vienošanos.
Lukašenko noraidīja pieņēmumus, ka "Vagner" algotņi varētu uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, kuru Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Vāgneriešu sacelšanās laikā, kas ilga mazāk nekā 24 stundas, Prigožina algotņi pārņēma savā kontrolē militārās bāzes Rostovā pie Donas Krievijas dienvidos un devās uz Maskavu, solot gāzt valsts militāro vadību.
"Vagner" kaujinieki sastapās ar nelielu pretestību un notrieca vismaz sešus militāros helikopterus un komandpunkta lidmašīnu, nogalinot vismaz desmit lidotājus. Taču, vāagneriešiem atrodoties pāris simtu kilometru attālumā no Kremļa, Prigožins paziņoja, ka viņa algotņi dodas atpakaļ.
Vāgneriešu sacelšanās, kaut īsa un neveiksmīga, bija lielākais apdraudējums Putinam viņa vairāk nekā 20 gadu ilgajā valdīšanas laikā un ir iedragājis Kremļa autoritāti.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
27. jūnijā Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka krimināllieta pret vāgneriešiem ir izbeigta, savukārt Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko apstiprināja, ka Prigožins ir ieradies Baltkrievijā. Taču vēlāk Lukašenko pavēstīja, ka Prigožins uzturas Krievijā, bet "vāgnerieši" Baltkrievijā vēl nav ieradušies.
