Odesā bojāta mākslas muzeja ēka
Raķetes uzbrukumā Odesā cietuši pieci cilvēki, kas guvuši šķembu ievainojumus.
Krievijas uzbrukuma dēļ nopietni postījumi nodarīti mākslas muzeja ēkai, norādījis Odesas mērs Genādijs Truhanovs. Kā skaidroja mērs, muzejs uzbrukumā varēja zaudēt daudzus visā pasaulē ļoti slavenus eksponātus, taču tas nenotika. Muzejam bojātas sienas, izsisti logi. Remontdarbi sākšoties pirmdienas rīta, tostarp jāsalabo jumts un jāatgriež ūdensapgāde, kas muzejam bojājumu dēļ ir pārtraukta.
Visā Ukrainā turpinās infrastruktūras atjaunošanas darbi
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs izteicies, ka vairāk nekā 20 000 ukraiņu ģimeņu ir saņēmušas dotācijas Krievijas uzbrukumos sabojāto mājokļu remontam. Runājot par infrastruktūras atjaunošanas gaitu, premjers ziņoja, ka valstī šobrīd ir atjaunotas 411 medicīnas iestādes, kas iepriekš bijušas bojātas, bet vēl 412 ir daļēji salabotas. Kopumā Krievijas uzbrukumi Ukrainā ir nodarījuši postījumus 1455 medicīnas iestādēm, no kurām 190 ir pilnībā iznīcinātas. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir pārbūvētas arī 500 izglītības iestādes.
Lai īstenotu infrastruktūras atjaunošanas darbus un palīdzētu cilvēkiem, Ukrainai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. Nenoliedzami ārkārtīgi būtiska joprojām ir un arī būs Ukrainas partneru sniegtā finansiālā palīdzība. Taču vienlaikus valstij jāiegūst nauda arī pašmājās un, lai cik grūti to kara apstākļos būtu darīt, iedzīvotājiem ir jāturpina maksāt nodokļi, bet Ukrainas valstij savukārt tie ir efektīvi jāiekasē.
Krievija nemitīgi apšauda Bahmutu
Frontē arvien smagas kaujas turpinās austrumos, tostarp pie Bahmutas, kur Krievija turpina nemitīgi uzbrukt un apšaudīt Ukrainas spēkus, tostarp ar lielu daudzumu dronu. Arī Ukrainas Ukrainas karaspēks turpināja uzbrukuma operācijas pie Bahmutas.
Intervijā televīzijā Ukrainas 92. atsevišķās mehanizētās brigādes komandieris Jurijs Fedorenko norādīja, ka kaujas ir smagas un turpinās visu diennakti. Ienaidnieks arī cenšas mainīt kaujas taktiku un izmantot dažādu vienību karavīrus. Atsevišķos frontes sektoros galvenokārt uzbrūk mobilizētie un privāto militāro kompāniju, tai skaitā tā dēvēto "Zet" vienību kaujinieki, bet citur – profesionāli apmācīti līguma karavīri. Dažās vietās tiek izmantots tikai dzīvais spēks un artilērija, citviet – arī vieglā bruņu tehnika. Krievija arī aktīvi izmanto bezpilota lidaparātus.
Panākumus Ukrainas armija svētdien guvusi Zaporižjas apgabala rietumos un Hersonas apgabala austrumos, Dņepras upes kreisajā krastā.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka pēdējā dienā atvairīti vairāk nekā 30 Krievijas vienību uzbrukumi, un lielākā daļa no tiem bija pie Doneckas apgabala pilsētām Marijinkas un Avdijivkas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
