Par plānotajām sarunām paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc Turcijas un Zviedrijas ārlietu ministru tikšanās Briselē.
Stoltenbergs norādīja, ka Stokholma ir izpildījusi prasības, kuras Turcija izvirzīja kā priekšnoteikumu, lai ratificētu Zviedrijas pieteikumu NATO.
"Ir pienācis laiks arī Zviedrijai pievienoties aliansei. Zviedrija ir izmainījusi savu konstitūciju un ieviesusi jaunus pretterorisma likumus, atcēlusi ierobežojumus ieroču eksportam uz Turciju un pastiprinājusi sadarbību terorisma apkarošanā, tostarp attiecībā pret Kurdistānas Strādnieku partiju.
Mēs visi esam vienisprātis, ka Zviedrijas pilntiesīga dalība ir visu sabiedroto drošības interesēs, un mēs visi vēlamies šo procesu pabeigt pēc iespējas ātrāk," sacīja Stoltenbergs.
Stoltenbergs piebilda, ka Zviedrijā notikušās demonstrācijas pret Turciju ir provokācijas, lai kavētu Zviedrijas uzņemšanu NATO. Vienīgi ieguvēji no šīm provokācijām esot tie, kuri vēlas NATO šķelšanos, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
KONTEKSTS:
Somija līdz ar kaimiņvalsti Zviedriju ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Par gaidāmo alianses paplašināšanos pozitīvi izteicās gan NATO vadība, gan arī daudzas NATO dalībvalstis, taču bažas radīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
29. jūnijā Zviedrija un Somija saņēma NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei, bet šis lēmums vēl bija jāratificē visām 30 esošajām NATO dalībvalstīm. Somijas gadījumā to paveikušas visas 30 dalībvalstis, un Somija oficiāli kļuvusi par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija.
