Eiropas Savienības drošības nākotne ir viena no vissvarīgākajām tēmām šajā kongresā. Lietuvas bijušais premjers Andrjus Kubiļus sarunā ar Latvijas Televīziju pauda, ka Eiropa varētu pārņemt līderību Ukrainas atbalstā, ja Trampa otrā prezidentūra atnes ASV atbalsta samazināšanos. Vienlaikus politiķis gan norādīja, ka ES trūkst līderības no tās lielajām dalībvalstīm, taču šo vakuumu šobrīd cenšas aizpildīt Francijas prezidents Emanuels Makrons.
"Es to sauktu par riska menedžmentu, it īpaši ja runājam par Ukrainu. Mums ir jāmobilizējas. Es redzu, ka parādās stingra līderība no Makrona, kurš runā mūsu valodā. "Tas ir mūsu karš" – tā viņš vakar Prāgā teica," sacīja Kubiļus. "Un es sev prasu – vai tā turpināsies arī pēc vēlēšanām. Es gan tā ceru."
Makrona centienus uzņemties līderību gan ir arī kritizējuši vairāki Eiropas politiķi, tostarp Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers.
"Makrons ir liberālais līderis un ar savu vēstījumu par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu viņš kaitēja un šķēla Rietumu pasaules vienotību. Un arī Vācijas kanclers Šolcs ar savu atteikšanos sūtīt "Taurus" raķetes Ukrainai – viņš nevieno Rietumus. Tā ir slikta līderība – no viņiem abiem," vērtēja politiķis.
Taču kopumā Eiropā valda vienlīdzīga nostāja par to, ka valstu blokam arvien vairāk jāspēj rūpēties par savu aizsardzību.
"Amerikāņiem mēs esam nepieciešami, un mums vajag amerikāņus. Bet viens gan skaidrs – 333 miljoni amerikāņu pastāvīgi neaizsargās 440 miljonus eiropiešu. Mums pašiem ir sevi jāaizstāv, jānodrošina mūsu drošība pašu spēkiem," vērtēja Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs.
"Rietumi kopā ir 25 reizes bagātāki nekā Krievija. Jautājums – kāpēc joprojām Krievija nav sakauta? Tas ir galvenais jautājums. Mums ir jāmobilizējas. Es redzu, ka parādās stingra līderība no Makrona, kurš runā mūsu valodā. "Tas ir mūsu karš" – tā viņš vakar Prāgā teica," tikmēr piebilda Eiroparlamenta deputāts Kubiļus.
Latvijas Televīzija arī vaicāja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim – ko plānots darīt tad, ja ASV finansiālais atbalsts Ukrainai mazinās.
"Tādā gadījumā, protams, tie jautājumi būs jārisina. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka arī pašai Eiropai ir daudz nopietnāk jādomā par savas drošības un aizsardzības spēju stiprināšanu. Un šajā kontekstā vakar EK nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kāda veidā var stiprināt ES aizsardzības industriju," sacīja Dombrovskis.
Šīs stratēģijas kritiķi gan pārmet, ka programmai ir atvēlēts maz naudas – 1,5 miljardi eiro. Salīdzinājumam – Krievija pagājušajā gadā karam Ukrainā tērējusi 100 miljardus, Ukraina kopā ar visu Rietumu atbalstu – 80 miljardus. Dombrovskis sola, ka lielākus līdzekļus vēl mēģinās piesaistīt.
