EK izstrādātais priekšlikums paredzēja samazināt pesticīdu lietojumu ES teritorijā par 50% līdz 2030. gadam. Leiena arīdzan atzinusi, ka šis jautājums kļuvis par "polarizācijas simbolu", un norādījusi, ka ir nepieciešama cita pieeja tā risināšanai.
"Citiem vārdiem sakot, dabas aizsardzība var būt veiksmīga tikai tad, ja izmantosim "no lejas uz augšu" pieeju, kā arī uz stimuliem balstītu pieeju. Tikai tad, ja mūsu lauksaimnieki varēs dzīvot no savas zemes, viņi ieguldīs nākotnē. Un tikai tad, ja mēs kopīgi sasniegsim savus klimata un vides mērķus, lauksaimnieki varēs turpināt pelnīt iztiku," norādīja Leiena.
"Mūsu lauksaimnieki to ļoti labi saprot, un mums viņiem vairāk jāuzticas. Ir nepieciešams plašāks dialogs un savādāka pieeja. Līdz ar to Komisija kopā ar ieinteresētajām pusēm varētu iesniegt jaunu priekšlikumu ar daudz nobriedušāku saturu," sacīja EK priekšsēdētāja.
Jautājums par pesticīdiem ir viena no problēmām, kas pamudinājušas lauksaimniekus Eiropā uz masveida protestiem. Viņi sūdzas arī par ienākumu samazināšanos un ražošanas izmaksu pieaugumu.
Tā kā lauksaimnieku kustībā iesaistījušās arī galēji labējās un pret valdošo varu noskaņotās partijas, kuras, kā tiek prognozēts, gūs ievērojamus panākumus jūnijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, debates par vidi ir kļuvušas politiski eksplozīvas.
Pagājušajā nedēļā lauksaimnieki ar 1300 traktoriem nobloķēja ES samita norises vietu Briselē, liekot ES līderiem sadzirdēt viņu prasības un panākot piekāpšanos vairākos jautājumos, īpaši Francijā. Taču lauksaimnieku protesti Eiropā turpinās.
