Aptuveni 90 apdzīvotās vietās Izraēlā skanēja gaisa trauksmes, kas brīdināja iedzīvotājus par iespējamiem uzlidojumiem.
Kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma regulāri notiek apšaudes arī uz Izraēlas un Libānas robežas. "Hizbollah" šādā veidā solidarizējas ar tās sabiedroto "Hamās". Tāpēc jau kopš kara sākuma pastāv bažas par konflikta izplešanos tālākā reģionā.
Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" vadītājs Dāvids Barnea ļāvis noprast, ka aiz al Arūri likvidācijas stāv Izraēla, vēsta laikraksts "Jerusalem Post". Sprādzienā tika nogalināti vēl septiņi cilvēki, to skaitā divi "Hamās" militārā spārna komandieri. Izraēla līdz šim atbildību par šo uzbrukumu atklāti nav uzņēmusies. Laikraksts "Mossad" vadītāja izteikumus vērtē kā "nepārprotamu norādi" uz Izraēlas iesaisti Arūri likvidācijā, lai gan vārdā teroristu vadoni Barnea nav minējis. "Mossad" šefs arī paudis apņēmību "noslēgt rēķinus" ar "Hamās" kaujiniekiem, kas piedalījušies 7. oktobra slaktiņā, un ar grupējuma vadoņiem.
Savukārt "Hizbullāh" līderis Hasans Nasralla vakar paziņoja, ka viņa vadītajai kustībai ir jāatriebjas Izraēlai, jo pretējā gadījumā Izraēla varētu veikt jaunus uzbrukumus Libānas teritorijā.
Kopš oktobra, kad Gazas joslā sākās karš starp Izraēlu un "Hamās", uz Izraēlas un Libānas robežas ir pastiprinājušās apšaudes. To rezultātā Libānas teritorijā ir nogalināti vismaz 175 cilvēki, no kuriem 129 bija "Hizbullāh" kaujinieki. Savukārt Izraēlas ziemeļos apšaudēs ir nogalināti vismaz deviņi karavīri un četri civiliedzīvotāji.
Jānovērš konflikta izplešanās
To, ka konflikta izplešanās novēršanai jāpieliek visas diplomātiskās pūles, paudis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels, kurš šobrīd uzturas vizītē Libānā.
"Esam šeit, kad novērojam satraucošu uguns apmaiņu uz Izraēlas un Libānas robežas. Bet es uzskatu, ka karš var tik novērsts un ka diplomātija gūs virsroku. Mēs nevaram turpināt būt liecinieki civiliedzīvotāju ciešanām Gazā. Un Gazu arī nevar skatīt atrauti no Austrumjeruzalemes un Rietumkrasta. Gaza ir daļa no plašāka Palestīnas jautājuma un tai jābūt daļai no nākotnes Palestīnas valsts," sacīja Borels.
Borela vizītei Libānā ir vairāki diplomātiskie mērķi – izvairīties no reģionālas eskalācijas, kas varētu ieraut karā arī Libānu, kā arī turpināt meklēt risinājumus Gazas karam, kuram gals aizvien nav redzams.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apmeklēja Turcijas galvaspilsētu Ankaru, kur viņš tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un ārlietu ministru Hakanu Fidanu.
NATO dalībvalsts Turcija ir viena no skaļākajām Izraēlas kara pret "Hamās" kritiķēm. Erdogans ir apsūdzējis Izraēlu "genocīdā" pret Gazas joslas civiliedzīvotājiem.
Kritiski uz ASV atbalstu Izraēlai raugās arī daļā Turcijas sabiedrības, tāpēc Blinkenu Stambulā sagaidīja tūkstošiem protestētāju. Sarunu laikā Blinkens uzsvēra nepieciešamību izvairīties no konflikta reģionālas izplešanās, panākt visu ķīlnieku atbrīvošanu, kā arī mazināt civiliedzīvotāju ciešanas. Ar Turcijas ārlietu ministru viņš apsprieda arī Zviedrijas dalību NATO, kuru pagaidām Turcija nav ratificējusi. ASV nav apmierinātas ar Ankaras ilgo vilcināšanos, tomēr ir pārliecinātas, ka drīzumā ratifikācija tiks pabeigta, ņemot vērā, ka pagājušajā mēnesī par to nobalsoja Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja. Tagad vēl jāsagaida paša Turcijas parlamenta balsojums, kas varētu notikt janvāra vidū.
Šī ir Blinkena ceturtā Tuvo Austrumu vizīte pēdējo trīs mēnešu laikā. Tuvo Austrumu eksperts Īans Pārmeters norādīja, ka Blinkens šajā braucienā apmeklēs reģiona valstis, kuras var palīdzēt mazināt saspīlējumu.
"Turcija noteikti var runāt ar "Hamās", jo Turcijai ir labas attiecības ar "Hamās". Ir nozīmīgi, ka Blinkens dosies arī uz Kataru, kas ir uzņēmusies aktīva vidutāja lomu, un Ēģipti. Sarunu laikā tiks meklētas iespējas, kā ierobežot karadarbību. ASV vēlas samazināt civiliedzīvotāju upurus Gazas joslā, jo tas atsaucas ne tikai uz Izraēlas, bet lielā mērā arī uz ASV starptautisko reputāciju, jo ASV ir Izraēlas galvenais atbalstītājs. Blinkens centīsies mazināt spriedzi reģionā, cik nu tas ir iespējams, ņemot vērā pašreizējo situāciju Gazā," Pārmeters sacīja intervijā telekanālam "Sky News Australia".
Rīt Blinkens apmeklēs Kataru, Apvienotos Arābu Emirātus un Saūda Arābiju.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji. "Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 240 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki. Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi, kā arī ierobežojot humānās palīdzības piegādes.
Kopš oktobra sākuma Gazas joslā iekšēji pārvietoti vismaz 1,1 miljons cilvēku. Liela daļa devušies uz teritorijas dienvidiem, daudzi meklē patvērumu slimnīcās. Konflikta laikā nogalināti arī vismaz 100 ANO darbinieki, kā arī aptuveni 50 žurnālisti.
Izraēla apgalvo, ka cīņas Gazas joslā turpināsies, līdz teroristu grupējums "Hamās" tiks pilnībā iznīcināts, un vaino "Hamās" par slēpšanos aiz civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras vairoga.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība vairākkārt aicinājusi Izraēlu maksimāli izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem un Gazas joslā ieviest humānās pauzes.
