17. martā būs Krievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uz kārtējo termiņu valsts vadītāja krēslā pretendēs arī līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins.

Pirms vēlēšanām, aukstumā un problemātiskos kara apstākļos vērojama zināma Putina piesardzība izteikumos par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja Bukovskis.

"Uzbrukumi Ukrainai notiek ar raķešu palīdzību, bet nenotiek tik ļoti ar sauszemes karaspēka palīdzību vai kādos citos veidos, kas prasa daudz lielākus resursus," norādīja eksperts. 

Bukovskis sacīja, ka arī Krievijas sabiedrībā jau sāk parādīties neapmierinātība ar Putina politiku kara laikā.

"Cilvēki – mātes un sievas, un meitas – sāk uzdot jautājumus par to, kas notiek. Kāpēc mežoņi tiek izlaisti no cietuma, kāpēc cilvēki, kas tiek mobilizēti, netiek atlaisti vaļā.  Un šīs iekšējās pretrunas un nevēlēšanās to Putinu tālāk redzēt prezidenta amatā rāda, ka viņam līdz vēlēšanām jānogaida," vērtēja Bukovskis.

Brīvāku Putina rīcību, viņaprāt, varēšot redzēt laikā pēc vēlēšanām. Taču ap šo laiku arī gaidāmi – ja vien tādi būs – tautas protesti pret viņa palikšanu amatā.

"Vai tie kardināli mainīs sistēmu? Es domāju, ka jebkuram racionālam cilvēkam gribētos ticēt, ka jā. Bet tajā pašā laikā neizskatās, ka tas varētu notikt, jo Kremļa dzelžainais tvēriens ar katru reizi kļūst arvien "staļiniskāks", būtībā viņš ir klātesošs."

Karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies arī visu 2024. gadu, prognozēja eksperts.

"Gan viena, gan otra puse ir uzkrājusi papildu ieročus. Var redzēt to, kā [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis mēģina psiholoģiski mobilizēt pats savu un Rietumu sabiedrību par to, ka šī cīņa ir jāturpina, ka padošanās vispār nav nekādā veidā iespējama un iedomājama," sacīja Bukovskis.

Vienlaikus arī redzami nepārtraukti Krievijas uzbrukumi un tas, kā Kremlis papildina un uzkrāj ieroču arsenālu. Iezīmējusies arī Krievijas un Ukrainas ekonomikas pakārtošana kara apstākļiem un nepieciešamībām.

Eksperts arī uzsvēra, ka līdzšinējā pieredze rāda – Krievija ies tik tālu, cik tai ļaus.

"Tas tā ir bijis jau no sākuma. Jau 2022. gada februārī uzbrukumi bija mērķēti, [Krievija] gribēja aiziet līdz galam un ieņemt Kijivu, likvidēt "režīmu", kā viņi to sauca, jeb demokrātiski ievēlēto prezidentu Zelenski un tādā veidā pārņemt visu kontroli. Viņiem tas neizdevās, un viņi ir atspiesti atpakaļ."

Šobrīd Krievija ir ieņēmusi un vismaz daļēji kontrolē Ukrainas teritorijas, kas ir lielākas nekā pirms 2022. gada februāra, un ukraiņiem ir jāveic milzīgs darbs, lai tās atkarotu. 

"No Krievijas viedokļa raugoties, viņi, protams, arī nevar atkāpties. Vismaz tā ir ienācis prātā Krievijas vadītājam, kurš domā, ka tā ir vienīgā viņa politiskās izdzīvošanas iespēja," sacīja Bukovskis.

Ukrainā šī gada martā arī jānotiek prezidenta vēlēšanām. Taču prezidents Zelenskis iespēju tās rīkot ir noraidījis, norādot, ka šobrīd neesot laika politiskai cīņai un visi iespējamie resursi esot jānovirza cīņai pret Krievijas iebrucējiem. 

Lai arī vēlēšanas savulaik rīkotas arī Otrā pasaules kara laikā un arī Ukrainā tās agrāk vai vēlāk notiks, taču kara plosītajā valstī bažas rada tas, ka kandidātu vidū var būt arī prokrieviski noskaņotas personas, norādīja Bukovskis.

"Tas nav izslēdzams, un tāpēc jautājums ir, kā Ukrainas sabiedrība šī kara apstākļos vai pēckara apstākļos, kad pienāks laiks, spēs risināt šīs iekšējās pretrunas, kas jebkurā demokrātiskā sabiedrībā un valstī var veidoties," norādīja Bukovskis.

2024. gadā prezidenta vēlēšanas gaidāmas arī ASV. Izskanējušas bažas, ka gadījumā, ja tajās uzvarēs pretrunīgi vērtētais eksprezidents Donalds Tramps, tas būtiski ietekmēs ne tikai atbalstu Ukrainai, bet arī Baltijas valstu drošību.

Attiecībā uz Baltijas valstīm satraukumam par drošību pamata nav, norādīja Bukovskis, atgādinot, ka jau pērn ASV tika pieņemts likums, kas liedz prezidentam vienpersoniski lemt par izstāšanos no NATO.

"Es nedomāju, ka mums ir uzreiz jākrīt panikā, domājot par to, ka [Donalds] Tramps tūlīt pieņems lēmumu mūs atdot Krievijai. Tas nav tik vienkārši izdarāms," sacīja Bukovskis. "Amerikas Savienotajās Valstīs lēmumu pieņemšanas process par starptautiskās drošības jautājumiem, aizsardzības jautājumiem, par militāro budžetu ir daudz komplicētāks, nekā tikai tā, ka viens cilvēks atnāks, uzrakstīs tvītu un mainīsies visa politika. Tā nenotiks."