Gundars Rēders: 24. februārī aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā jūs šobrīd raksturotu situāciju Ukrainas frontē?

Kristofers Robinsons: Sāksim ar to, ka atcerēsimies, kur mēs bijām pirms diviem gadiem, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, un kur mēs esam šodien. Ko Putins centās panākt? Viņš domāja, ka Ukrainā viņam izdosies īstenot savas imperiālistiskās ambīcijas. Viņš turpināja noliegt, ka Ukraina ir atsevišķa valsts un ka ukraiņi ir atsevišķa tauta.

Putins domāja, ka viņš varētu šķelt aliansi, ka viņš varētu pārvērst katru no mums un mainīt situāciju mūsu valstu iekšienē, un ka viņš galu galā būs veiksmīgs. Ko mēs redzam patiesībā, ir ilgstoša stratēģiska neveiksme Putinam un Krievijai pēc diviem gadiem. 

Viņš domāja, ka varēs sagraut Ukrainas valdību un ka ukraiņu tauta padosies. Kādā situācijā mēs esam šobrīd? Tā visa rezultātā prezidents Zelenskis ir kļuvis par globālu līderi, lai atgādinātu mums par visām vērtībām un principiem, par kuriem mums ir jāiestājas, un kāpēc tie šodien ir tik svarīgi. 

Ukrainas tauta cēlās, lai aizstāvētu savu valsti. Alianse ir kļuvusi ne tikai spēcīgāka un vienotāka, mēs patiesībā esam auguši. Un nākamās nedēļas laikā mēs pabeigsim procesu, lai to papildinātu vēl viena dalībvalsts, pievienojot Zviedriju kā nākamo NATO alianses dalībvalsti. 

Alianse ir kļuvusi spēcīgāka. Mēs esam izveidojuši aptuveni 55 valstu koalīciju, lai spētu sniegt palīdzību Ukrainai. Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas palīdzību vairāk nekā 75 miljardu ASV dolāru apmērā. Eiropa un partneri ir snieguši palīdzību 107 miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai sevi aizstāvēt un cīnīties pret agresiju. 

Tātad mēs atkal un atkal redzam, ka tā ir bijusi ilgstoša Krievijas neveiksme. Ukraina jau ir atguvusi 50% no teritorijas, ko Krievija okupēja. Viņi ir izstūmuši Krievijas floti no Sevastopoles, atkal atverot Melno jūru graudu pārvadājumiem no Ukrainas, lai tie nonāktu pasaules tirgū un palīdzētu stabilizēt pasaules pārtikas cenas. Atkal un atkal mēs esam redzējuši Ukrainas tautas izturību un drosmi, viņu apņēmību cīnīties par savu brīvību.

Mēs esam pieredzējuši pieaugošu izpratni par to, ko Krievijas agresija nozīmē uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai, vērtībām, kurās jūsu klausītāji katru dienu balstās, izpratnē, ka mums tās ir jāsaglabā. 

Prezidents Baidens vairākas reizes ir teicis, ka mums ir jāattur agresija. Krievija nevar gūt panākumus Ukrainā, un agresori visā pasaulē redzēs tā sekas. Tātad mēs redzam arī dažas taktiskas neveiksmes. 

Acīmredzot Ukrainas spēkiem pēdējās nedēļas laikā bija jāatkāpjas no Avdijivkas, daļēji tāpēc, ka viņiem trūkst munīcijas. Mums ir nepieciešams, lai mūsu Kongress rīkotos, virzītos uz priekšu attiecībā uz finansējumu, ko mēs saucam par papildu likumprojektu, lai mēs varētu palielināt savu palīdzību un turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Mums un Eiropai ir jārīkojas, lai spētu palielināt munīcijas un citu ieroču ražošanu un lai mēs varētu arī strādāt pie nākotnes izaicinājumiem, lai atbalstītu Ukrainu šajā ilgtermiņa cīņā. 

Jā. Un jūs pieminējāt prezidentu Zelenski. Viņš brīdina par šausmīgām sekām, ja Ukrainā trūks munīcijas, patiesi šausmīgām sekām. Prezidents Baidens arī mudina ASV Kongresu sniegt atbalstu. Atbalsta nav. Kāpēc?

Esmu pārliecināts, ka mūsu Kongress rīkosies. Mēs redzējām, ka mūsu augšpalāta, Senāts, balsoja ar plašu divpartiju vairākumu, atbalstot palīdzību. Mēs aicinām mūsu Pārstāvju palātu rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai šo palīdzību varētu atsākt. Mēs sadarbojamies ar mūsu Eiropas partneriem, ar to cilvēku koalīciju, kuri sniedz atbalstu Ukrainai, mēs strādājam visās jomās, lai palielinātu mūsu palīdzību.

Es atzinīgi vērtēju to, ko Latvija ir darījusi, atbalstot Ukrainu. Es domāju, ka latviešiem šajā ziņā ir, ar ko lepoties. 

Latvija bija viena no pirmajām, kas sniedza letālu ieroču militāro palīdzību Ukrainai, viena no pirmajām, kas sniedza 1% no sava iekšzemes kopprodukta, lai atbalstītu Ukrainu. Esmu redzējis tiešām milzīgu latviešu tautas atbalstu ar sūtījumiem; robežsargus, policiju, kas sniedz palīdzību. Latvija patiešām ir rādījusi lielisku piemēru, uz ko var raudzīties pārējā Eiropa un Transatlantiskā alianse. 

Tas ir eksistenciāli. Tas ir svarīgi ne tikai mūsu šodienas drošībai, bet arī mūsu rītdienas drošībai, jo Ukrainai ir jāuzvar. Tāpēc mums ir nepieciešams, lai mūsu Kongress rīkotos. Esmu pārliecināts, ka viņi to darīs un ka mēs varam turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. 

Neskatoties uz sankcijām, Krievija tagad darbojas kara ekonomikas režīmā, turpina ražot ieročus un plaši izmanto komponentus no Rietumiem, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, un šķiet, ka te ir daudz nepilnību. Ir gandrīz neiespējami to novērst, un tomēr – kā to novērst?

Es dažreiz plašsaziņas līdzekļos redzu kritiku par sankciju politiku, par to, ka mēs neesam sagrāvuši Krievijas ekonomiku. Tāds nekad nebija mūsu nolūks.

Tas patiesībā ir – ierobežot un samazināt Krievijas spēju veikt šo karu. Mēs esam redzējuši, ka Krievija, pēc dažu plašsaziņas līdzekļu datiem, karā ir zaudējusi vairāk nekā 300 000 cilvēku. Viņi zaudēja visus tankus, kas viņiem bija kara sākumā. Lai atbalstītu savus centienus, viņiem arvien vairāk nākas paļauties uz tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. 

Tāpēc sankcijas kļūst svarīgas, lai turpinātu izdarīt spiedienu un samazinātu viņu spēju vadīt šo karu. Es domāju, ka pēdējā sankciju paketē jūs redzējāt, ka mēs ne tikai piemērojam sankcijas Krievijai, bet mēs cenšamies nonākt tieši pie jūsu izvirzītā jautājuma, nepilnībām, veidiem, kā Krievija apiet sankcijas, ko mēs saucam par izvairīšanos no sankcijām. 

Mēs esam sankcionējuši noteiktus subjektus citās valstīs, kur citi uzņēmumi ir palīdzējuši Krievijai izvairīties no sankcijām. Es domāju, ka jūs redzēsiet pieaugošus transatlantiskos centienus šajā jomā. Gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Eiropa, mūsu G7 partneri ne tikai piemēro jaunas sankcijas, bet arī sadarbojas, lai pārliecinātos, ka mūsu sankcijas ir efektīvas. 

Un atkal, šeit es tiešām uzteicu Latviju. Latvija ir ļoti smagi strādājusi, lai iegūtu un apkopotu informāciju, kur varētu būt riski izvairīties no sankcijām. Latvijas Banka un Finanšu ministrija publicē statistiku par tirdzniecības augšupeju Kaukāzā vai Vidusāzijā, kas varētu liecināt par izvairīšanos no sankcijām. 

Tas palīdzēja mums strādāt kopā, lai meklētu veidus un identificētu ceļus, kurus Krievija varētu izmantot, lai apietu sankcijas. Tātad tas ir ilgstošs darbs. Protams, ir vēl daudz darāmā, bet runa ir par kopīgu darbu kā transatlantiskai kopienai, lai sauktu Krieviju pie atbildības un liegtu kara mašīnai tai nepieciešamos resursus.  

Vēl viens jautājums par sankcijām. Valsts kase ir noteikusi sankcijas arī Putina elites pārstāvim un Latvijas pilsonim Pjotram Avenam, neskatoties uz viņa publiski apgalvoto, ka viņš ir pret Putina karu. Tad kāpēc sankcijas?

Pjotram Avenam tiek piemērotas sankcijas par viņa lomu Krievijas finanšu sektorā, un tā ir daļa no mūsu vēstījuma Krievijas oligarhiem, Krievijas biznesa elitei, citiem Krievijā, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm nebūs tādu darījumu, kā bijis parasti. Ja jūs esat daļa no šīs sistēmas, tad mēs arī sauksim jūs pie atbildības. Un tā mūsu sankcijas te runā pašas par sevi.

Es zinu, ka Latvijā notiek debates par viņa statusu un to, kas notiks tālāk. Tas tiešām ir lēmums, kas Latvijai jāizlemj saskaņā ar Latvijas likumiem. Bet Amerikas Savienotās Valstis ir sodījušas viņu par viņa lomu, un tas turpināsies.

Runājot par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ASV, un tas ir jautājums, kā būtu, ja būtu. Bet daudzi cilvēki par to uztraucas. Ja Donalds Tramps, ņemot vērā viņa izteikumus par Krieviju, par Ukrainu, par Putinu, šo prokrievisko noskaņojumu viņa atbalstītāju vidū, ja viņš tiek ievēlēts par ASV prezidentu, vai ir iespējams, ka ASV atmet Ukrainu viņa valdīšanas laikā? 

Es esmu valsts ierēdnis. Esmu ASV valdības ierēdnis. Mums ir ļoti stingri noteikumi par ASV vēlēšanu procesa komentēšanu, kas savā ziņā palīdz mums uzturēt spēcīgas demokrātiskas institūcijas. Bet es teikšu tā, es īsti nevaru tieši atbildēt uz jautājumu, kas saistīts ar vēlēšanām, bet ļaujiet man atbildēt uz jautājuma būtību.

Un es domāju, ka mēs varam norādīt uz ASV un Latvijas attiecību ilgstošo vēsturi. Šomēnes vai nākamajā, tas ir, martā, mēs atzīmēsim Latvijas dalības NATO 20 gadus. Šovasar mēs atzīmēsim NATO alianses 75. gadadienu, un mēs atskatāmies uz visu, ko Latvija ir paveikusi, un ASV partnerību ar Latviju, kas ir veidojusies šo gadu laikā, lai ieguldītu Latvijas aizsardzībā un Latvijas pārveidē.

Es domāju, ka Latvija var paļauties uz noturīgu, ilgstošu partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. 

Runājot par pašu Krieviju un pēc tam par Latviju. Jūs teicāt sekojošo. 2022. gada maijā Tallinā bija intervija sabiedriskajā medijā, un jūs teicāt, ka tas ir Putina karš. Tas nav krievu tautas karš. Ir 15 000 līdz 20 000 krievu māšu, kuras nekad vairs neredzēs savus dēlus. Un cilvēkiem Krievijā ir jāzina par sekām un to, ko tas viņu valstij patiesībā maksās ilgtermiņā. Pēc diviem gadiem, kā tas jums izskatās tagad? Vai tas ir tikai Putina karš?

Es domāju, ka mēs redzam reālu izaicinājumu valstij, kas Putina vadībā ir kļuvusi gandrīz neostaļinistiska. Mēs redzam vairāk politieslodzīto Krievijā nekā jebkad kopš Staļina laikiem, neseno Navaļnija nāvi, par ko ir atbildīga tikai Krievija.

Putins ir atbildīgs. Mēs redzam stabilu informācijas un dezinformācijas kontroli, kas attiecas pat uz pašiem krieviem. Kur ir viņa likumīgais pamats runāt par karu? Un tā, es toreiz minēju 20 000 vai tamlīdzīgu skaitli. Tagad to ir simtiem tūkstošu, iespējams. Mēs esam redzējuši, kā vairāki simti tūkstoši krievu bēg no valsts un aiznes līdzi šīs valsts nākotni. Līdz ar visu savu starptautiskās sadarbības vēsturi un viņu biznesa talantiem. Tātad tas ir ļoti lielā mērā Putina karš.

Bet es domāju, ka ir svarīgi saprast, ka mēs saskaramies ar ilgtermiņa, ilgstošu izaicinājumu no neoimperiālistiskas, agresīvas Krievijas puses, kas ir gatava pārkāpt jebkuru vienošanos, ko tā parakstījusi.

Jebkuru līgumu, kuru viņi, iespējams, jau ir pārkāpuši, no ANO hartas līdz ieroču kontrolei, līdz NATO un Krievijas attiecību pamataktam. Jebkurš līgums, ko viņi ir parakstījuši, ir ticis vairāk vai mazāk pārkāpts. Mēs redzam režīmu un sistēmu, ar kuru mēs saskaramies.

Ne vienmēr ir tik svarīgi, kas valda Kremlī. Mums ir jābūt vienotiem, lai nostātos pret šo agresiju. Un es domāju, ka tas ir drauds, ko Latvijas iedzīvotāji labi zina, iespējams, labāk par visiem zina, ko tas nozīmē ilgtermiņā.

Bijušais ASV armijas Eiropā komandieris Bens Hodžess nesen teica, ka (NATO) piektais pants nav lāzera stars. (..) Kā tas darbojas?

Pirmkārt, atcerieties, arī jūsu auditorijas zināšanai, ka piektais pants ir kolektīvās aizsardzības pamatprincips. Ka uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. 

Un atcerieties, ka vienīgā reize, kad tas ir ticis iedarbināts, ir pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Teroristu uzbrukumiem ASV. Dažas valstis, piemēram, Latvija, nosūtīja karaspēku un veica lielu ieguldījumu partnerībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Citi atrada citus atbalsta veidus. Bet paskatīsimies, kur mēs esam šodien. 

Pirmkārt, Latvija iegulda pati savā aizsardzībā. Otrkārt, jums jau ir Kanāda un tās apņemšanās ar paplašinātās klātbūtnes bataljonu, kas atradīsies šeit. Zviedrija un Dānija ir apņēmušās palielināt savu karaspēka klātbūtni kā daļu no šiem centieniem. Latvijā jau ir ievērojama NATO militārā klātbūtne, lai stiprinātu un nodrošinātu atturēšanu un aizsardzību, un šeit ir arī ASV karaspēks.

Turklāt, gaidot pagājušā gada Viļņas NATO samitu, mēs apņēmāmies aktualizēt savus atturēšanas un aizsardzības plānus, lai spētu risināt tieši šādus scenārijus. Es nevaru iedziļināties katrā hipotēzē, kas notiktu, ja iebruktu kāds karaspēks vai piepildītos kāds scenārijs, bet tas, pie kā mēs strādājam, ir būt drošiem, ka mēs esam gatavi aizstāvēt, kā prezidents Baidens teica, katru NATO teritorijas collu šodien un rīt, un ilgtermiņā, lai risinātu šos izaicinājumus, šos ilgstošos Krievijas draudus, ko mēs redzam.  

Runājot par korupcijas apkarošanu - jūs esat teicis, ka pēdējo gadu progress saskaras ar spēcīgu pretestību, jo īpaši no Rietumiem. Jūs runājat par ekonomisko vidi. Vai jūs varētu precizēt, kāda veida pretestību jūs domājat?

Tātad, kad mēs domājam par korupciju, ir bijuši daži ļoti svarīgi gadījumi. Mēs ļoti uzticamies Latvijas tiesībsargājošajai sistēmai. Mums ir lieliskas partnerattiecības ar tiesnešiem, prokuroriem, tiesībaizsardzības iestādēm. 

Bet mēs redzam, ka sabiedrības aptaujās tām ir zems uzticamības līmenis, jo bieži vien tām augsta profila lietām vai nu ir vajadzīgi gadi, gadu desmiti, lai pabeigtu, un dažreiz tās nekad netiek pabeigtas. 

Tas ir patiešām svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji uzticētos savai valsts pārvaldei. Bet tas arī ir signāls starptautiskajai sabiedrībai, ka viņu ieguldījumi būs droši, ka šī ir laba vieta, kur ieguldīt. 

Es noteikti ticu, ka tā ir, bet šāda veida gadījumi ir labs piemērs tam, kā jūs iedvešat pārliecību, neskatoties uz visa procesa sarežģītību, ja vien vēlaties. Tāpēc es domāju, ka šajā jomā ir jādara daudz vairāk, jāturpina jūsu centieni.

 Mēs redzam, ko Krievija mēģina darīt, lai atdzīvinātu savus vecos korupcijas tīklus. Daži no šiem tīkliem centās novērst reformas Latvijā, ekonomikas diversifikāciju, novērst Latvijas atkarības mazināšanu no Krievijas naftas un gāzes. 

Tomēr Latvija ir izdarījusi visas šīs smagās izvēles un virzījusies uz priekšu. Mums ir jābalstās uz to un nevis jāatgriežas pagātnē, bet jāizmanto šī iespēja. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par bankām, vēl viena joma, par kuru es runāju, ir enerģētikas nozare. Latvijai ir milzīgas iespējas ar pāreju uz zaļo enerģiju, un vai tas būtu vējš, saules enerģija, tā jau ir līderu vidū hidroenerģētikas un biomasas jomā. 

Latvija var darīt daudz, un tai jādara vēl vairāk. Latvijai ir nepieciešama enerģētikas stratēģija, lai jūs varētu piesaistīt un uzturēt privātā sektora investīcijas, lai palīdzētu virzīties uz priekšu šajā jomā. Tātad ir jomas, kurās Latvijai ir jāvirzās uz priekšu. Jūs to nevarētu izdarīt, ja vēl nebūtu paveikts lielais darbs cīņā pret naudas atmazgāšanu un korupciju. Jūs to esat paveikuši. Jums tas ir jāturpina, vienlaikus atverot šīs citas jomas ilgtspējīgiem ieguldījumiem.