Iesaukšanas vecums tiek paaugstināts no 27 līdz 30 gadiem. Apakšējā robeža paliek nemainīga – 18 gadi, lai gan vēl decembrī aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ierosināja to paaugstināt līdz 21 gadam.
Valsts dome pirmajā lasījumā atbalstīja 21 gada noteikšanu par apakšējo robežu, bet otrajā lasījumā noraidīja šo ierosinājumu. Šoigu un Putins šo situāciju nekomentēja.
Izdevums "Verstka" izteica pieņēmumu, ka izšķiroša loma koncepcijas maiņā bijusi Aizsardzības ministrijai, kas esot pārliecinājusi prezidentu Vladimiru Putinu nepaaugstināt minimālo iesaukšanas vecumu.
Likums stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, un pārejas perioda nebūs.
Vairāki Rietumu politiķi jau iepriekš norādījuši laikrakstam "The New York Times", ka veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izšķirties par plaša mēroga mobilizāciju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
