Tā ir starpvaldību organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Stokholmā. Ziņojums, ko organizācija publicējusi, aptvēra 173 valstis, un tajā ir secināts, ka gandrīz pusē jeb 85 no tām pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies rādītāji vismaz vienā galvenajā demokrātijas novērtējuma kategorijā – sākot no pilsoņu brīvībām līdz tiesu neatkarībai.
Kopējā situācija 2022. gadā ir pasliktinājusies jau sesto gadu pēc kārtas, kas ir ilgākais kritums pēc kārtas kopš pētījumu sākuma 1975. gadā.
Daudzas pasaules demokrātijas pēdējo piecu gadu laikā piedzīvo neveiksmes četrās galvenajās ziņojumā izdalītajās kategorijās, sākot no dažādu sociālo grupu vienlīdzības samazināšanās Amerikas Savienotajās Valstīs, preses brīvības Austrijā un tiesu pieejamības Lielbritānijā.
Viena no kategorijām, kādā valstis ziņojumā ir iedalītas, ir politiskā pārstāvība jeb uzticamas vēlēšanas un efektīva parlamentārā uzraudzība. Secināts, ka tā ir pasliktinājusies arī tādās labi funkcionējošās demokrātijās kā Kostarika un Portugāle. Arī apvērsumu vilnis Āfrikā šo satraucošo globālo tendenci ir izgaismojis atkārtoti.
Otra kategorija ir tiesiskums, kur secināts, ka tiesu neatkarība un pakāpe, kādā cilvēki ir brīvi no politiskās vardarbības, ir vājinājusies visā pasaulē, tostarp tādās valstīs kā Austrija, Ungārija un Peru.
Trešā kategorija ir pamattiesības. Daudzos reģionos, tostarp Austrijā, Salvadorā, Itālijā, Senegālā un Slovēnijā, cilvēki ir cietuši no pamattiesību, tostarp vārda brīvības un pulcēšanās brīvības, samazināšanās.
Visbeidzot, ceturtā kategorija ir politiskā līdzdalība. Te gan ir manāms vairāk pozitīvu iezīmju, jo politiskā līdzdalība daudzviet ir nostiprinājusies, tostarp tādās valstīs kā Etiopijā, Zambijā un Fidži.
Eiropas valstis aizņem lielāko daļu no TOP20 ziņojumā ietvertajām valstīm. Lai gan autoritārisma un demokrātijas lejupslīdes radītie draudi mieram un demokrātijai reģionā joprojām ir acīmredzami, kontinents joprojām saglabā savu pasaules visefektīvākā reģiona statusu.
Ziņojuma autori skaidroja, ka ir redzamas iepriecinošas pazīmes, piemēram, Centrāleiropā, kur vairākas valstis ir panākušas ievērojamus panākumus demokrātijas jomā, jo īpaši saistībā ar tiesiskumu.
Tajā pašā laikā daudzu Eiropas demokrātisko valstu demokrātijas rādītāji ir pasliktinājušies, tostarp Austrijā, Nīderlandē, Portugālē un Lielbritānijā.
Latvijai pēdējo piecu gadu laikā, un arī salīdzinot ar pagājušo gadu, novērotas pozitīvas iezīmes.
Kategorijā "Politiskā pārstāvība" Latvija iekļuvusi starp 50 labākajām valstīm, ierindojoties 44. vietā. Savukārt politiskās līdzdalības kategorijā gada laikā esam pacēlušies par astoņām vietām, ierindojoties 31. vietā.
Pamattiesību kategorijā kopš pagājušā gada Latvija aizvien saglabāja 19. vietu, bet pirms sešiem gadiem atradās 30. vietā. Savukārt tiesiskuma jomā Latvija ierindojusies 14. vietā, tādējādi pakāpjoties par piecām vietām, salīdzinot ar aizvadīto gadu.
