Viena no Speciālo uzdevumu vienībām pēdējā pusgada laikā veikusi kaujas uzdevumus Doneckas apgabala Kliščijivkā, Luhanskas apgabala Makijivkā, bet šobrīd – Limanas apgabalā. Svarīgākais kritērijs uzņemšanai vienības rindās ir motivācija, viss pārējais tiks iemācīts.

Oleksijs, kurš tagad ir vienības komandieris, iepriekš bija uzņēmējs. Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā viņš brīvprātīgi pieteicās aizstāvēt Ukrainu.

"Kolektīvs sadarbojas labi, saprotam viens otru no pusvārda, un man ir maksimāla pārliecība, ka, pildot uzdevumu, būšu maksimāli piesegts," stāsta vienības komandieris.

Oleksijs atceras, ka, vienībai pildot kaujas uzdevumu Kliščijivkā, ienaidnieks izmantojis arī ķīmiskos ieročus.

"Tā bija ienaidniekam prioritāra pozīcija un, lai mūs padzītu, viņi izmantoja artilēriju, papildu uguns spēku. Tas viņiem nepalīdzēja. Centās aizdedzināt pozīciju, kas arī neizdevās. Lai mūs izstumtu no pozīcijas, izmantoja ar ķimikālijām aprīkotus dronus. Mums diviem kļuva slikti."

Kad karavīri neatrodas kaujas laukā, viņi piedalās mācībās, kuru laikā jāspēj novērtēt situāciju un dažu sekunžu laikā jāiznīcina ienaidnieks. Mācībās karavīri apgūst kaujas paņēmienus un pozīciju ieņemšanu, kā arī atkāpšanos.

"Cilvēki frontē izsīkst. Viņiem tiek dots minimāls laiks, lai atgūtos, ja viņi jūt, ka var turpināt strādāt – divas, trīs, piecas dienas. Piecas dienas ir greznība. Pēc tam jūs dodaties atpakaļ un veicat kaujas misijas," stāsta Oleksijs.