Vietējie mediji vēstīja, ka "par" dokumenta ratifikāciju nobalsojuši 60 un "pret" – 22 parlamenta deputāti. Savukārt Armēnijas parlamentā pārstāvētā opozīcija ratifikācijas sēdi boikotēja.
Iepriekš Armēnijas parlamenta opozīcijas frakcijas ir nākušas klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka Erevānas lēmums ratificēt Romas statūtus dos smagu triecienu divpusējām attiecībām ar Maskavu, jo SKT izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi.
Erevānas lēmums atzīt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju paredz Putina arestu, ja viņš ierodas valstī.
Iepriekš Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans izteicies, ka Romas statūtu ratifikācija nav saistīta ar Erevānas un Maskavas attiecībām, bet gan ar spriedzi uz robežas ar Azerbaidžānu.
SKT izdotais aresta orderis nozīmē, ka Putinu varētu arestēt 123 valstīs, kas atzinušas SKT jurisdikciju.
Putins agrāk bijis diezgan biežs viesis Armēnijā, piemēram, viņš tur viesojās pagājušā gada novembrī.
KONTEKSTS:
Starptautiskā Krimināltiesa, kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.
ANO izmeklētāji paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju ir deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varētu būt arī krietni lielāks.
Putina arestēšana un izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai ir maz ticama, bet tiesas izdotais aresta orderis varētu sašaurināt Putina iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.
