Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā par šo skandālu iztaujās Eiropas Komisiju un vaicās par skandāla ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo vīzu politiku un Šengenas brīvās pārvietošanās telpu.
Vīzu skandāls
Vairāki mediji septembrī vēstīja par iespējamu korupciju Šengenas vīzu sistēmā. Polijas mediji rakstīja, ka valsts pretkorupcijas birojs izvērtē aizdomīgus vīzu izsniegšanas gadījumus vairākās Tuvo Austrumu valstīs, kā arī Indijā, Filipīnās, Singapūrā un Honkongā. Izmeklēšana esot uzsākta pēc tam, kad citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir norādījušas uz to, ka blokā ir ieceļojis neparasti liels skaits trešo valstu pilsoņu ar Polijas vīzām.
Nav zināms, cik daudz Polijas vīzu, iespējams, nelikumīgi, ir izsniegtas trešo valstu pilsoņiem. Taču izskanējis, ka kopš 2021. gada aptuveni 250 tūkstoši Āfrikas un Āzijas valstu pilsoņu ir saņēmuši Polijas darba vīzas, samaksājot kukuli. Eiropas Komisija lūgusi Polijas valdībai sniegt sīkāku informāciju par notiekošo izmeklēšanu.
"Mēs esam lietas kursā, ka Polijas varasiestādes to izmeklē. Apstiprinām, ka Eiropas Komisija ir izsūtījusi otru vēstuli Polijas varasiestādēm 26. septembrī, lai lūgtu detalizētas atbildes uz visiem jautājumiem, kas minēti komisāres Jūhansones vēstulē. Mēs sagaidām atbildes līdz 3. oktobrim," informē Eiropas Komisijas pārstāve Anita Hipere.
ES vēlas samazināt kontroli uz iekšējām robežām
Par šo skandālu un tā ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo vīzu politiku un Šengenas brīvās pārvietošanās telpu otrdien runās arī Eiropas Parlamentā, kur deputāti lūgs Eiropas Komisiju sniegt paskaidrojumus.
Briseles politiķi šobrīd strādā arī pie tā, lai samazinātu robežkontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola otrdien paziņos par sarunu sākšanu ar Padomi par Šengenas Robežu kodeksa reformu, kuras mērķis ir to panākt.
Kā alternatīva robežkontrolei jaunie noteikumi, piemēram, veicinātu policijas sadarbību pierobežas reģionos.
Deputāti vēlas nodrošināt saskaņotu Eiropas Savienības reakciju liela mēroga valsts pārrobežu veselības ārkārtas situācijās, pieļaujot pagaidu ierobežojumus ieceļošanai Šengenas zonā, bet atbrīvojot no tiem bloka pilsoņus, pastāvīgos iedzīvotājus un arī patvēruma meklētājus.
Šengenas zonas trauslums
Pēdējā laikā vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis paziņojušas par pagaidu robežkontroles ieviešanu uz savām robežām. Tā, piemēram, Vācija pastiprinās kontroli uz savām robežām ar Poliju un Čehiju.
Iemeslus skaidro Eiropas Politikas centra migrācijas programmas vadītājs Alberto Horsts Nīdhārts.
"Tas, ko mēs tagad redzam, ir vēl viens Šengenas zonas trausluma piemērs. Vācija un tagad arī citas dalībvalstis atjauno robežkontroli. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ, tostarp politisku. Jo īpaši tas ir saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām vietējā un valsts līmenī, izdarot spiedienu uz centrālajām valdībām. Tas ir saistīts arī ar liela skaita migrantu ierašanos Dienvideiropas valstīs un iespējamu sekundāru pārvietošanos uz Ziemeļeiropas valstīm, kas pēdējos mēnešos ir pieredzējušas pirmreizējo patvēruma lūgumu pieprasījumu pieaugumu."
Robežkontroles atjaunošana Šengenas zonā ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos, kad pastāv draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un pirms tam par robežkontroles atjaunošanu ir jābrīdina Brisele.
Šogad vismaz septiņas Šengenas valstis izmantoja šos noteikumus, nosakot pagaidu robežkontroli ar citām Šengenas zonas dalībvalstīm.
