Hvidže Ima stāsts ir īpašs arī ar to, ka viņš dienesta ietvaros dienējis gan aktīvajos spēkos, gan civilajā dienestā. Dienvidkorejā ar viņu tikās LTV korespondents Gints Amoliņš.
Latvija ir lielu iespēju valsts
Uz sarunu Hvidže Ims ierodas ar mazo un ekonomisko elektromobīli, kas ir piemērots, lai pārvietotos pa metropoli Pusanu. Šajā ostas pilsētā dzīvo vairāk nekā trīs miljoni iedzīvotāju.
26 gadus vecais jaunietis vairākus gadus dzīvoja un studēja Latvijā, taču atgriezies dzimtajā Pusanā, lai izietu obligāto militāro dienestu. Viņa gadījumā tas ir civilais dienests.
"Šeit ir birojs, kurā patlaban strādāju. Tas ir sociālais dienests. Velkot paralēles ar Latvijas iestādēm, šeit ir apvienotas vairākas aģentūras. Te ir [kā jūsu] CSDD, PMLP un tā tālāk. Te var uztaisīt pasi, reģistrēt mašīnu, dzimšanas un miršanas apliecības."
"Drošības apsvērumu dēļ nevaru atklāt detaļas par savu darbu. Bet, tā kā esmu šeit atsūtīts kā atbalsta persona ierēdņiem, pamatā strādāju ar datoru, principā daru visu, ko viņi man lūdz darīt."
Dodamies uz netālu esošo picēriju, lai sarunā noskaidrotu vairāk, kā obligātais militārais dienests darbojas Dienvidkorejā.
Taču vispirms jautājums – kādēļ viņš izlēma pēc vidusskolas doties uz tālo Latviju?
"Latvijā man daudzi jautāja – kāpēc izvēlējos Latviju? Bet vēlos latviešiem pajautāt – kāpēc ne Latviju? Jo es to uzskatu par iespēju valsti.
Valsti ar lieliskiem cilvēkiem, kas strauji attīstās, un ar lielisku dabu. Nav nekāda iemesla neizvēlēties Latviju. Tādēļ vēlos jautāt jums – kāpēc ne Latvija?"
Dienests obligāts visiem vīriešiem
Dienvidkorejā militārais dienests ir obligāts visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 28 gadiem vai izņēmuma gadījumos līdz 38 gadiem, piemēram, ja dubultpilsonība. Nesen kļuva zināms, ka militārais dienests jāveic arī pasaulslavenās korejiešu popgrupas "BTS" puišiem, attiecībā uz kuriem netiek veikti nekādi izņēmumi.
Galvenais iemesls šādai nopietnai attieksmei pret obligāto dienestu ir naidīgs un kodolieročus žvadzinošs kaimiņš, komunistiskā Ziemeļkoreja. Oficiāli starp abām Korejām karš joprojām nav beidzies – pirms 70 gadiem tas noslēdzās vien ar pamieru.
"Mans tēvs to darīja, mans vectēvs to darīja, šeit ikviens vīrietis ir izgājis militāro dienestu," stāsta Hvidže Ims.
"Korejiešiem, kas šeit dzimuši un auguši, tas patiesībā nav nekas īpašs, jo to dara visi. Man sākumā tas bija grūti, jo bija jāpamet savi draugi, un mana karjera ir iestrēgusi uz diviem gadiem, bet es to pieņemu.
Es mīlu Latviju, un es mīlu savu dzimteni Dienvidkoreju, un tas ir mans pienākums – iziet militāro dienestu."
Par dienestu var saņemt atalgojumu
Atkarībā no tā, kuru armijas atzaru izvēlas – sauszemes, jūras vai gaisa spēkus – dienesta ilgums ir 18 līdz 21 mēnesis. Ja civilais dienests – 21 mēnesis.
Dienvidkorejā nevar izvēlēties starp militāro un civilo dienestu. Visiem jāiet militārais, bet civilajā var nonākt tikai tad, ja ir kādas veselības problēmas, stāsta Hvidže Ims.
Viņam pašam ir pieredze ar abiem dienestiem. Sāka militārajā, taču vēlāk viņu pārcēla uz civilo – vidusskolas laikā sarautu ceļgala krustenisko saišu dēļ. Pieredzi militārajā dienestā bāzē viņš raksturo ar vārdiem – gan plusi, gan mīnusi.
"Ja godīgi, bija tiešām grūti un skarbi, bet kā vienmēr šādās situācijas ir gan plusi, gan mīnusi.
Es iemācījos šaut ar ieročiem, kā mest granātu, esmu labi apmācīts jebkādām ārkārtas situācijām, un esmu gatavs aizsargāt savu tautu.
Vienlaikus tas bija tiešām grūti. Bet kā sakām Latvijā – kā ir, tā ir"(smaida)
Tagad, pildot civilo dienestu, viņš strādā ikdienas darbu birojā valdības iestādē, par ko saņem arī ikmēneša kompensāciju.
"Tie ir aptuveni 700–800 eiro mēnesī. Kādam tā var šķist liela nauda, taču minimālā alga šeit Dienvidkorejā ir kādi 7 eiro stundā.
Līdz ar, to ņemot vērā, cik ilgu laiku pavadu dienestā, nesaņemu minimālo algu. Tomēr tas ir obligātais dienests, un novērtēju arī to naudu, ko saņemu, lai pēc darba nopirktu lielisku ēdienu."
Dienesta laikā var arī iekrāt
Vairums dienvidkorejiešu gan piesakās obligātajā dienestā uzreiz pēc vidusskolas, stāsta Hvidže Ims. Un tie, kas pilda militāro dienestu, spēj arī iekrāt.
"Viņiem nodrošināta dzīvošana, ēdiens. Tādēļ daudzi jaunieši obligātā militārā dienesta laikā iekrāj naudu.
Pēc militārā dienesta šo iekrāto naudu viņi var izmantot universitātei vai sākt kaut ko mēģināt darīt jau kā pieaudzis cilvēks."
Hvidže Ims velk paralēles starp Dienvidkorejas un Latvijas vēsturi – abas valstis vēsturiski bijušas apdraudētas no naidīga kaimiņa.
"Ja jums ir armija, ja jūs esat apmācīti, ja jūs esat gatavi – neatkarīgi no tā, kurš nāks, jūs esat gatavi cīnīties."
Par konkrētiem plāniem pēc obligātā dienesta Hvidže Ims pagaidām nav izlēmis, taču neizslēdz, ka varētu atkal atgriezties Latvijā.
