Nav tā, ka no ASV Ukrainā nenonāk nekāds atbalsts, bet bez lielajiem miljardiem Ukrainai vienkārši būs par īsu, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

ASV nesteidzas sniegt palīdzību

Vašingtona šobrīd burtiski piedzīvo veselu Eiropas politiķu un diplomātu uzlidojumu, kuri mēģina runāt par palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tajā pašā laikā ASV priekšvēlēšanu kontekstā Ukrainas tēma tiek virzīta aizvien dziļāk aizmugures plānā.

"Šobrīd ļoti daudzi no Eiropas un arī Baltijas ir klāt un cenšas iegrozīt Vašingtonas politiskos kuluārus uz jautājumu par atbalstu Ukrainai. Piemēram, šobrīd NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs ir Vašingtonā un runā ar visiem iespējamajiem par nepieciešamību palīdzēt Ukrainai un pieņemt finansiālā atbalsta paketi. Tāpat klāt ir arī visi trīs Baltijas spīkeri, kuri arī iet un runā kongresā un citur, cenšas gan nevalstiskajai, gan valstiskajai pusei pastāstīt, kāda ir realitāte, kādēļ atbalsts Ukrainai ir nepieciešams," stāstīja Bērziņa.

No Eiropas puses ir jūtama liela nepacietība, ņemot vērā, ka prezidenta vēlēšanu un ar to saistīto politisko norišu iespaidā Amerikas politiķu vidū vērojama liela neizlēmība un vilcināšanās. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Tas īpaši attiecas uz Kongresu, jo arī administrācijā ir jūtama ārkārtīga nepacietība un neapmierinātība ar to, ka Amerika šobrīd nespēj izpausties globāli, nespēj palīdzēt Ukrainai tāpēc, ka nav finansiālais atbalsts pieņemts Kongresā. Bet Kongresā [tas nenotiek] tādēļ, ka Tramps arvien ātrāk tuvojas [prezidenta vēlēšanu] kandidāta statusam," skaidroja Bērziņa.

Lielākā motivācija doties uz Vašingtonu no eiropiešu puses gan nav iespējamā Trampa kandidatūra, bet fakts, ka laiks iet uz priekšu, bet Ukrainai palīdzība bija nepieciešama "jau vakar". Katra diena un katra nedēļa bez atbalsta nozīmē, ka Ukrainā ir arvien grūtāka situācija, pauda drošības politikas eksperte.

"Ko republikāņiem šobrīd Kongresā nozīmē tas, ka Tramps it kā tuvojas? Tas nozīmē to, ka viņiem ir mazāka motivācija atrisināt jebkādu problēmu.

Tā, no vienas puses, eiropieši visi brauc un paātrina savus lūgumus, savus skaidrojumus, lai palīdzētu Ukrainai, bet republikāņu Kongresa pusei, jā, daudziem var būt ļoti pozitīvas sajūtas par Eiropu, par Ukrainu, bet viņiem lielāka motivācija ir, lai republikānis kļūtu par prezidentu rudenī," atzina Bērziņa.

Tāpēc, lai vēlētājiem būtu iemesls balsot par Trampu, lai viņi otrreiz vairs neuzticētu savu balsi pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam, ir jārada pēc iespējas sliktāks iespaids par pašreizējo varu un disfunkcionālāks lēmumu pieņemšanas process. 

"Tas nebūtu iespējams, ja viņu primārā vērtība būtu Amerikas loma, Amerikas drošība, Eiropas drošība un tamlīdzīgi. Te svārstās nepieciešamība pieņemt lēmumu, ka mēs tagad palīdzēsim Ukrainai, ka palīdzēsim Eiropai, ka Amerika tomēr noturēs savu prestižu un globālo lomu, un versija, ka Amerika neko nedarīs, jo haotiska situācija varētu palielināt iespēju, ka Trampu ievēlēs rudenī. Tā, lūk, viņi svārstās starp vienu pusi un otru, un es neteiktu, ka visi republikāņi neizprastu šo dilemmu vai ka republikāņiem neinteresētu Eiropas drošība. Problēma ir tā, ka vēlēšanu laikā prioritātes mainās," atzina Bērziņa.

Jo tuvāk nāk novembris un vēlēšanas, jo grūtāk ASV pieņemt jebkādus lēmumus, kas saistīti ar ārpolitiku. Arī politiskā izrēķināšanās savā starpā Vašingtonā šobrīd ir daudz izteiktāka, nekā tas būtu, ja šis nebūtu vēlēšanu gads, un no tā viennozīmīgi visvairāk cieš tieši Ukraina. 

Vienlaikus nav tā, ka pilnīgi viss Amerikas sniegtā militārā atbalsta jautājumos ir nolikts uz pauzes. 

"Netradicionāli, bet tagad ir jauna ziņa par to, ka Pentagons ir apstiprinājis un pārbaudījis jauna veida raķeti, bumbu, kuru piegādās Ukrainai, – tādu, kuras pašai Amerikai nemaz nav. Amerika to jau ir pasūtījusi Ukrainai, un to kopā ražo uzņēmumi "Boeing" un "Saab". Tā ir laba ziņa, jo vismaz kaut kas tur kustas, bet, nu, nevar karot ar šādiem izņēmumiem vien, – pamata atbalsta finansējums ir ārkārtīgi nepieciešams," norādīja Bērziņa. 

Tas ir pareizais virziens – sūtīt Ukrainai jaunākās un labākās tehnoloģijas, nevis to, kas jau ir nolietots, novecojis un pašiem vairs nederīgs.

"No daudzām pusēm mēs redzam, ka kaut kas arī notiek, bet bez tiem lielajiem miljardiem vienkārši būs par īsu," atzina Bērziņa.

Ukrainas iekšpolitika zem lupas

Tikmēr pašā Ukrainā izskanējušas baumas, ka prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasījis Ukrainas armijas galvenā komandiera Valerija Zalužnija atkāpšanos. Svarīgi saprast, ka tās ir tikai baumas, nevis oficiāla informācija, kas tiek pasniegtas dažādās versijās. Ukrainas Aizsardzības ministrija un prezidenta birojs noliedz, ka kaut kas tāds ir noticis.

"Šādām ziņām, protams, ir jāturas līdzi, bet tas nes arī lielu risku, kad tiek apspriestas kaut kādas iekšējās nekārtības Ukrainā. Dabīgi, ka katrā valstī notiek savi iekšējie politiskie procesi. Ne viss vienmēr rit gludi, bet tā ir daļa no politiskā procesa. Problēma ir tā, ka Ukraina ir zem palielināmā stikliņa, un katra iekšējā nekārtība parādās kā attaisnojums tiem, kuri nevēlas atbalstīt Ukrainu, – ja ir iespējamas politiskās nekārtības, Ukrainai nevar uzticēties; ja ir neskaidrības, ja ir sašķelšanās, nu, tad uzreiz Ukraina nav spējīga tālāk karot. Tā baumas var tālāk plesties," analizēja Bērziņa.

Uz Ukrainu šobrīd tiek likts ārkārtīgi liels spiediens noturēt tādu kopības un vienotības sajūtu savā vadību arī turpmāk, lai gan ir pagājuši jau gandrīz divi gadi kopš kara sākuma, un tas politikā ir ilgs laiks. 

"Ukrainai ir milzīgs spiediens vienmēr būt atbildīgai, sakarīgai, būt tādai valstij, kurai vispār nedrīkst būt nekādu pārmetumu, un tas ir ārkārtīgi grūti.

Tā, lūk, un jāatceras, ka mums nevajadzētu Ukrainu turēt pie tādiem standartiem, pie kādiem paši nevaram noturēties," pauda Bērziņa.

Viņa aicināja sekot līdzi tam, kādas pārmaiņas Ukrainā notiek, taču pie katra notikuma no mušas neuzpūst ziloni. 

"Nevajag būt vienaldzīgiem, bet nevajag arī visur saskatīt tračus. Ukraina ir jāatbalsta, bet ir jāļauj Ukrainai arī attīstīties un nebūt iesaldētai tādai, kāda tā bija pirms diviem gadiem," secināja drošības politikas eksperte.

Nedrīkst aizmirst veiksmes stāstus

Tikmēr žurnāls "The Economist" ziņo, ka Ukrainai izdevies atjaunot graudu eksportu no trim lielākajām Odesas reģiona ostām gandrīz līdz pirmskara līmenim. Tas ir ļoti svarīgi, gan Ukrainas ekonomikai pašai, gan trešās pasaules valstīm, uz kurām tiek nogādāta lielākā daļa graudu.

"Šis ir veiksmes stāsts. Krievija centās ieviest bada politiku visai pasaulei, īpaši mazāk attīstītajām valstīm, kuras ir atkarīgas gan no graudiem, gan eļļas, gan citiem produktiem, un Ukraina vienkārši atteicās piekāpties.

Reālā situācija ir tāda, ka Krievijai ir liegta iespēja bombardēt kuģus no Melnās jūras, un bada politika vairāk nav iespējama. Ukraina parādīja savu," pauda Bērziņa.

Ja agrāk par Melno jūru valdīja lielas bažas, tad šobrīd tā ir graudu eksportam droša, turklāt Krievijai jāsāk apsvērt, vai tās flote vēl ilgstoši varēs atrasties pie Krimas, vai tas viņiem vispār būs droši. 

"Agrāk tas netika uztverts kā reāls jautājums, ka Ukraina varētu apdraudēt Krievijas floti Krimā vai izspiest Krievijas intereses no Krimas, bet šobrīd par šo notiek daudz reālāka saruna. Jā, ir ārkārtīgi daudz grūtību vēl joprojām, un Ukrainai klājas smagi, un ir nepieciešama palīdzība, bet ir arī šie veiksmes stāsti. Ja skatās uz jūru, īpaši uz graudu un eksporta ceļiem, tas ir brīnišķīgi, ka Ukraina nepiekāpās un var nodrošināt citiem graudus, var nodrošināt sev drošību jūrā," norādīja Bērziņa.