Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņo, ka Krievijas armija zaudējusi vairāk nekā 5200 tanku, 9800 bruņutransportieru, 7200 lielgabalu, kā arī citu kaujas tehniku. Milzu zaudējumi iebrucējiem ir pie Avdijivkas, kur Ukrainas armijai, atsitot izmisīgos uzbrukumus, izdevies iznīcināt 100 tankus un 250 bruņu kaujas mašīnas. Var uzskatīt, ka okupanti zaudējuši 10 bataljona taktiskās grupas.
Otrdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija sasaucis kārtējo Augstākā virspavēlnieka sanāksmi, kurā uzklausīja komandieru ziņojumus par situāciju Avdijivkas pilsētā, kā arī Kupjanskā un Hersonā. Konkrēta informācija netiek sniegta, bet militārie eksperti jau ilgu laiku apspriež iespējamo desanta operāciju pāri Dņeprai pie Hersonas. Ukrainas armijai izdevies izveidot placdarmus upes kreisajā krastā, bet pagaidām nav skaidrs, vai tas ir māņu manevrs, vai tiek gatavota plašāka operācija. Ukrainas armijai arī esot panākumi frontes dienvidu sektorā, bet plašākas informācijas pagaidām nav.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
