Nigēras galvaspilsētā Niamejā pēdējās dienās notikušas demonstrācijas, kuru dalībnieki izkliedza pret Franciju vērstus un Krieviju slavinošus saukļus. Svētdien protestu laikā notika arī uzbrukumi Francijas vēstniecībai.
Krievija cenšas destabilizēt Āfriku
Raizējoties par drošības situācijas pasliktināšanos Nigērā, Francijas valdība ir nolēmusi evakuēt savus pilsoņus. Francijas Ārlietu ministrija vēsta, ka evakuācija sāksies otrdien. To plānots veikt pa gaisu. Parīze informēja, ka notiek darbs pie tā, lai varētu evakuēt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus.
Visticamāk, ka evakuācijas operācijā tiks iesaistīti Nigērā dislocētie franču karavīri, kuri līdz šim atbalstīja vietējos drošības spēkus cīņā pret džihādistu grupējumiem.
Francijas ārlietu ministre Katrīna Kolonna pirmdien vakarā noraidīja Nigēras huntas izteiktās apsūdzības, ka Francija it kā gatavojot militāru operāciju valstī, lai atjaunotu amatā demokrātiski ievēlēto prezidentu Muhamedu Bazumu, kuru pučisti gāza 26. jūlijā.
Ministre sacīja, ka pret Franciju vērstās demonstrācijas Nigērā atgādina iepriekš notikušus protestus citās Āfrikas valstīs, kurās savu ietekmi mēģināja vairot Krievija.
"Mēs redzējām organizētu, nevis spontānu, vardarbīgu un ārkārtīgi bīstamu demonstrāciju ar Molotova kokteiļiem, Krievijas karogiem un pret Franciju vērstiem saukļiem, kas jau agrāk ir redzēti citur.
Diemžēl šeit ir redzamas visas ierastās sastāvdaļas Krievijas centienos destabilizēt Āfriku," Kolonna sacīja intervijā telekanālam BFMTV.
Kaimiņvalstu huntas atbalsta apvērsuma rīkotājus
Nigēras kaimiņvalstis Mali un Burkinafaso, kur arī pie varas ir militāristu huntas, paziņojušas, ka uzskatīs par uzbrukumu sev mēģinājumus militāri iejaukties Nigēras krīzes risināšanā. Abu valstu kopīgajā paziņojumā uzsvērts, ka militārai intervencei Nigērā būtu postošas sekas, kas varētu destabilizēt visu reģionu.
Šādi Mali un Burkinafaso reaģējušas uz Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas svētdien izteikto ultimātu Nigēras huntai, kurai ir dota nedēļa laika, lai atjaunotu amatā demokrātiski ievēlēto prezidentu Bazumu.
Kopiena brīdināja, ka šīs prasības neizpildīšanas gadījumā reģiona valstis var pielietot arī militāru spēku, lai atjaunotu konstitucionālo kārtību Nigērā.
Vairākas valstis, tostarp ASV un Vācija, ir paziņojušas, ka pārtrauc finansiālo palīdzību Nigērai līdz brīdim, kad amatā būs atjaunots līdzšinējais prezidents.
Nigēra ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, tāpēc ārvalstu finansējuma zaudēšana var izraisīt humanitāro krīzi valstī.
KONTEKSTS:
26. jūlijā Rietumāfrikas valstī Nigērā noticis valsts apvērsums. Bruņoti karavīri ieņēma prezidenta pili laikā, kad tur atradās valsts vadītājs Muhameds Bazums. Militāristi apgalvo, ka režīma maiņa bija nepieciešama, jo Nigērā pasliktinājās drošības situācija, bet dziļo ekonomisko problēmu dēļ miljoniem valsts iedzīvotāju grimst nabadzībā.
Bazums par Nigēras prezidentu kļuva pēc 2021. gadā notikušajām demokrātiskajām vēlēšanām, kurās viņš ieguva 55,6% vēlētāju balsis. Prezidentūras laikā Bazums ir veidojis ciešas attiecības ar rietumvalstīm, tostarp Franciju un ASV, kuras Nigērā ir izvietojušas savus bruņotos spēkus, lai palīdzētu valstij cīņā pret džihādistu grupējumiem.
Tagad, kā norādījuši analītiķi, šī pozīcija ir apdraudēta, jo īpaši pēdējā laikā vērojama pastiprināta Krievijas vēlme pārņemt varu un iespiesties dziļāk Āfrikā.
