ĪSUMĀ:
- Ķīna analizē Krievijas kļūdas, kas pieļautas uzbrukumā Ukrainai.
- Ķīnas armijai dots uzdevums tuvāko gadu laikā būt gatavai ieņemt Taivānu.
- ASV valdība apņēmusies ar ieročiem palīdzēt Taivānai aizstāvēties pret uzbrukumu.
- Ķīnas un Krievijas bruņojuma tehnoloģijas atpaliek no Rietumu ieročiem.
- Ķīnas armijai nav reālas karadarbības pieredzes.
- Taivānai ir mazāk sabiedroto pasaulē, jo vairums valstu nav atzinušas tās neatkarību.
- Ķīnas interesēs šobrīd nebūtu bojāt attiecības ar Eiropas Savienību un ASV.
"Taivānas jautājuma" atrisināšana ir Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina dienaskārtībā un, lai savu solījumu varētu izpildīt, viņš un Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija rūpīgi vēro un mācās no Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Ķīnas armija gatavojas uzbrukumam tuvāko gadu laikā
Lai arī publiski Pekina nekritizē savu draugu Kremlī un Krievijas neveiksmes Ukrainā, iekšienē tā nopietni analizē Maskavas kļūdas, lai modernizētu savus bruņotos spēkus iespējamiem konfliktiem, tai skaitā ar ASV.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Viljams Bērns brīdinājis, ka Sji pavēlējis saviem bruņotajiem spēkiem būt gataviem iebrukt Taivānā līdz 2027. gadam.
Tas vēl nenozīmē, ka tuvākajos gados tiešām sagaidāms iebrukums, bet gan to, ka Ķīnas bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem modernam karam pret labi bruņotu pretinieku.
Jebkurš liela mēroga karš ir mācībstunda ne tikai iesaistītajām pusēm, bet jebkuras valsts bruņotajiem spēkiem.
Ne velti arī no Latvijas militārajiem un drošības ekspertiem varam dzirdēt vārdus "ko mums māca karš Ukrainā", jo tas ir kļuvis par modernās karadarbības lauka pētījumu epicentru.
Ukrainā iespējams izvērtēt gan bruņoto spēku gatavības līmeni, morāli, stratēģiju, izlūkošanas datu kvalitāti un to nozīmi, bruņojuma kvalitāti, gan izdarīt citus, tai skaitā diplomātiskus secinājumus, un tādus nešaubīgi izdara arī Pekina.
Amerikāņu ieroču vairogs
Ja (vai kad) Ķīna iebruks Taivānā, tai jārēķinās ar krietnu daudzumu amerikāņu tehnoloģiju Taivānas aizsardzības pozīcijās, tāpēc vien Ķīnai ir vērts lūkoties uz Krievijas pieredzi Ukrainā.
Jau kopš pirmajām kara dienām Ukrainas aizstāvji pārsteidza ienaidniekus ar vieglajām prettanku raķešu sistēmām "Javelin" un pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmām "Stinger", kuras lielā skaitā ir arī Taivānas arsenālā.
Vēlāk slavas dziesmas saņēma raķešu artilērijas sistēmas HIMARS, kuras ASV plāno piegādāt Taivānai 2024.–2027.gadā.
Ķīna ilgstoši atpalikusi no ASV daudzos aspektos, tai skaitā arī militāro tehnoloģiju jomā, tāpēc būtisks jautājums, uz kuru Pekinai jāatrod atbilde, – vai Ķīnas bruņoto spēku arsenāls spēj stāties pretī tam, kas ir azotē Taivānai?
Lielākā daļa Taivānas militārā arsenāla ir pašu taivāniešu ražojums, tomēr ievērojama daļa arsenāla nāk no rietumvalstīm un galvenokārt tieši no ASV.
Turklāt ASV vadība ir likumā ierakstījusi savu apņemšanos palīdzēt Taivānai ar aizsardzības bruņojumu, lai tā varētu aizstāvēt savu suverenitāti.
Ķīna izmanto daudzas no Krievijas aizgūtas ieroču tehnoloģijas
Rietumu ražotie ieroči sevi jau ir pierādījuši kaujas laukā Ukrainā un citur. Ķīnas arsenāls galvenokārt sastāv no pašu ražotiem ieročiem, kā arī Krievijas un bijušās PSRS importa precēm. Daudzi no Ķīnas ieročiem ir ražoti ar tehnoloģijām, kas nozagtas no krieviem.
Ķīna veiksmīgi kopējusi krievu iznīcinātāju dzinējus, gaisa aizsardzības sistēmas u.c. tehnoloģijas.
To, kā Krievijas ražojumam veicas kaujas laukā, turklāt ar stipri pieticīgāk, bet kvalitatīvāk bruņotu pretinieku, varam novērtēt pēc Krievijas pieticīgajiem ieguvumiem Ukrainā.
Savus ieročus Ķīna pamatā eksportē uz tuvākajām draudzīgajām kaimiņvalstīm, Dienvidameriku, Āfriku, arī Tuvajiem Austrumiem, kur tos iecienījuši salīdzinoši lētāku cenu dēļ, tomēr to kvalitāte raisa jautājumus.
ASV amatpersonas brīdinājušas potenciālos Ķīnas militāro tehnoloģiju pircējus, ka virkne valstu saskaras ar tehniskām problēmām un ātri vien nākas Ķīnas ražotos bezpilota lidaparātus, helikopterus u.c. tehniku "palaist pensijā".
Krievijas karš Ukrainā parāda Ķīnai, cik liela nozīme potenciālā konfliktā ar Taivānu (un, iespējams, ASV) būs bezpilota lidaparātiem, satelīta interneta sakariem, kā arī tās tehnikas (tanku, kuģu utt.) noturībai pret jau pārbaudītām vērtībām, kā "Javelin" un "Stinger".
Ķīnas armijai nav karadarbības pieredzes
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija ir lielākā armija pasaulē pēc personāla skaita. Aktīvajā dienestā ir vairāk nekā divi miljoni cilvēku un vēl pusmiljons ir rezervistos, tomēr, vērtējot kopējās militārās spējas, tā joprojām atpaliek no ASV.
Turklāt šī milzīgā armija ir bez faktiskas pieredzes karalaukā. Pēdējais konflikts, kurā Ķīna ir piedalījusies, bija 1979. gada Ķīnas un Vjetnamas karš un tam sekojošās sadursmes abu valstu starpā līdz pat 1990. gadam. Kopš tā laika Ķīna ir piedalījusies tikai dažādās ANO miera uzturēšanas misijās.
Lai arī šis fakts iederas Ķīnas publiskās diplomātijas centienos, reāla konflikta gadījumā šāds pieredzes trūkums var atspēlēties. Lai šos trūkumus mazinātu, Ķīna rīko kopīgas mācības ar citām, karalaukā pieredzējušākām valstīm, piemēram, Krieviju.
Vienlaikus Pekina redz, ka Krievijas īstenotā stratēģija, īpaši lēmumu pieņemšanā, nav bijusi veiksmīga. Ja pretī ir spēcīgs pretinieks ar augstu morāli un vēlmi nosargāt savu zemi, kāda taivāniešiem neapšaubāmi ir, tad 20. gadsimta sākuma stratēģija "paņemt ar masu" vairs nestrādā.
Taivānas draugu loks ir ierobežotāks
Taivānas aizsardzības ministrs Čiu Kuo-Čengs secinājis, ka Ķīna no saviem draugiem Kremlī ir mācījusies, ka uzbrukumam Taivānai ir jābūt ātram, lai tas izdotos. Ukraina un Taivāna ir līdzīgas, tomēr arī ļoti atšķirīgas.
Pirmkārt, Ukrainas suverenitāti apšauba tikai Krievija, kamēr pārējā pasaule ir atzinusi tās neatkarību un, ar atsevišķiem izņēmumiem, atzīst 1991. gadā noteiktās valsts starptautiskās robežas. Taivānas jautājums savukārt nav tik viennozīmīgs.
Formāli tikai 13 valstis un Vatikāns atzīst Taivānas neatkarību, pārējās pakļāvušās Ķīnas ekonomiski diplomātiskajam spiedienam atzīt "vienas Ķīnas" politiku.
Lai arī ASV ir apņēmusies ar ieročiem palīdzēt Taivānai sevi pasargāt, tas nenozīmē, ka citas valstis rīkosies līdzīgi.
Turklāt Ukrainas gadījumā pret agresoru iestājās arī privāti uzņēmumi, gan pametot Krievijas tirgu, gan nodrošinot būtisku bezmaksas palīdzību Ukrainai.
Plašāk zināmā no šādām atbalsta akcijām ir "Starlink" satelīta interneta nodrošināšana Ukrainai, kas vēl līdz februāra sākumam ļāva Ukrainas aizstāvjiem precīzi veikt dronu uzbrukumus un joprojām kalpo militārajai saziņai.
Taivānu sargā arī jūras šaurums
Atšķirīgs ir ne tikai abu valstu politiskais statuss, bet arī to ģeogrāfija. Lai uzbruktu Taivānai, Ķīnai ir jātiek pāri jūras šaurumam. Šis šaurums var būt kā Ķīnas veiksmes atslēga, tā klupšanas akmens.
Pēdējā laika Ķīnas mācības šajā reģionā likušas ASV domāt, ka uzbrukums varētu sākties ar blokādi, kas, savukārt, nozīmē, ka salai ir jābūt "nopakotai" ar ieročiem, lai tā varētu izturēt šo blokādi, līdz uz salas varētu ierasties palīdzība.
Ukrainas sabiedrotajiem ir sauszemes ceļi, pa kuriem nogādāt Kijivai gan militāro ekipējumu, gan humāno palīdzību.
Turklāt lielākā daļa Rietumu militāro sūtījumu šobrīd ceļo Ukrainas virzienā, kas salas "nopakošanu" ar ieročiem padara krietni sarežģītāku, jo ieroču ražošana Rietumos netiek līdzi pieprasījumam.
ASV prezidents Džo Baidens ir solījis aizstāvēt Taivānu Ķīnas iebrukuma gadījumā, bet jau nākamgad amerikāņi dosies pie vēlēšanu urnām un nākamais ASV prezidents var nebūt tik vēlīgs pret Taivānu (un Ukrainu), kas savukārt var dot iespēju Pekinai rīkoties, lai "atkal apvienotu Ķīnu".
Ķīnas interesēs nav kaitināt Rietumus
Vladimirs Putins paļāvās uz šķietamo Rietumu šķelšanos un paša pasludināto Rietumu lomas mazināšanos pasaulē. Šī bija viena no daudzajām viņa kļūdām, un jau mēnešos pirms iebrukuma un visu kara laiku Rietumi ir parādījuši savu vienotību, neskatoties uz grūtībām, ar kurām nākas sastapties pašiem savās mājās dzīves dārdzības krīzes laikā.
Protams, ir valstis, kuras Eiropas Savienības un NATO ietvaros sagādā vairāk galvassāpes un par kuru simpātijām pret Maskavu un arī Pekinu runāts gadiem ilgi, tomēr sankcijas pret Krieviju tika ieviestas zibenīgi.
Ķīna attiecībās ar Krieviju līdz šim ir centusies nepārkāpt robežas, lai Rietumu sankcijas netiktu raidītas arī Pekinas virzienā. Ja Krievijai galvenais tirdzniecības partneris ir Ķīna, tad Ķīnai tās ir Eiropas Savienība un ASV.
Par spīti sarežģītajām diplomātiskajām attiecībām un brīžiem pat Aukstā kara laika cienīgu retoriku, Ķīnas un Rietumu ekonomikas ir cieši saistītas.
Tas nozīmē arī sarežģītāku pieeju sankciju jautājumam, tomēr jau kādu laiku ir publiski zināms, ka ASV gatavo sankciju sarakstu pret Ķīnu gadījumam, ja tā iebruktu Taivānā.