Umerovs vēstulē aprakstījis milzīgo skaitlisko pārsvaru, ar kuru saskaras Ukrainas karaspēks, mēģinot atsist jaunus Krievijas uzbrukumus. 

Ministrs sabiedrotajiem norādījis, ka Ukraina nespēj raidīt vairāk nekā 2000 šāviņu dienā uz frontes līniju, kas ir 1500 kilometrus gara. Tas ir mazāk nekā trešdaļa no šāviņiem, kurus izlieto Krievija.

Umerovs piebilda, ka ieroču deficīts Ukrainā pieaug ar katru dienu, un aicināja sabiedrotos darīt vairāk, lai izpildītu savu solījumu piegādāt Ukrainai miljonu artilērijas šāviņu.

Eiropas Savienība šonedēļ atzina, ka spēs līdz 1. martam piegādāt tikai pusi solīto šāviņu, un sola līdz gada beigām piegādāt vēl gandrīz 600 000 šāviņu. Skaidrs, ka tas tāpat ir par maz, jo Ukrainai ir vajadzīgi 200 tūkstoši 155 milimetru kalibra šāviņi mēnesī vien. Saskaņā ar Igaunijas aplēsēm Krievija var iegūt gandrīz divreiz vairāk šāviņu, jo apmēram miljonu šāviņu tā saņem no Ziemeļkorejas.

Ukraina arī ir dokumentējusi 626 ķīmiskos uzbrukumus no Krievijas puses,

paziņoja Ukrainas pastāvīgā pārstāvja starptautiskajās organizācijās Vīnē vietniece Natālija Kostenko Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Sadarbības drošības jomā foruma kārtējā sēdē.

"Mēģinot apspiest Ukrainas karavīru pretošanos, Krievijas spēki plaši pielieto aizliegtus ieročus. Pārkāpjot Konvenciju par ķīmisko ieroču aizliegumu, Krievijas spēki pielieto gāzes granātas un paštaisītus spridzekļus, kas aprīkoti ar kairinošas iedarbības vielām, nometot tos no droniem."

"Ukrainas aizsardzības spēki jau ir dokumentējuši 626 gadījumus, kad krievi pielietojuši munīciju, kas satur indīgas ķīmiskas vielas, un 81 šāds gadījums bijis decembrī. Šī pielietojuma biežums pieaug, un katru dienu tiek fiksēti līdz 10 gadījumi," paziņoja Kostenko.

Viņa piebilda, ka okupanti arī veic "artilērijas apšaudes ar ķīmiski bīstamu vielu pielietošanu, kas ir vēl viens rupjš kara noteikumu pārkāpums no Krievijas spēku puses".